Apstrīdētās Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas citastarp noteic patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumu taksācijas gadā veikt nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā, arī tad, ja netiek veikta peļņas sadale, kā arī noteic uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtību.
Pēc juridisku personu pieteikumiem Satversmes tiesā tika ierosinātas četras lietas, kas apvienotas vienā lietā. Pieteikumu iesniedzēju galvenais komercdarbības veids ir kreditēšanas pakalpojumu sniegšana. Visām Pieteikumu iesniedzējām ir izsniegta speciālā atļauja (licence) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tās ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājas. Līdz 2024. gada 1. janvārim Pieteikumu iesniedzējas veica uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu peļņas sadales brīdī. Tomēr ar apstrīdētajām normām Pieteikumu iesniedzējām noteikts pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu 20 procentu apmērā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. Šāds pienākums, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķināšanas kārtība Pieteikumu iesniedzēju ieskatā pārkāpj Satversmes 91. pantā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo likumdevējs esot pieļāvis vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām – kredītiestādēm, kuras izsniedz aizdevumus ar mainīgajām un fiksētajām aizdevuma procentu likmēm, un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nozīmīgi lielākajā daļā gadījumu sniedz aizdevumus tikai ar fiksēto procentu likmi. Tapāt apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu, jo patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem esot jārod papildu finanšu līdzekļi uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas apmaksai, kas ietekmējot šo saimnieciskās darbības veicēju naudas plūsmu un likviditāti.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2024-04-01.
