Sanāksmi atklāja ar klusuma brīdi, pieminot trīs gadus, kopš Krievija īsteno brutālo agresijas karu Ukrainā.
Turpinot diskusiju par 20.–21. marta Eiropadomes sanāksmes darba kārtību, ministri fokusējās uz ES konkurētspējas jautājumiem. “Vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana ir mūsu horizontālā prioritāte gan nacionālā, gan ES līmenī. Ar steigu jārisina ekonomiskā un reģionālā fragmentācija dalībvalstu vidū. Mēs sagaidām jauno horizontālo stratēģiju ES Vienotajam tirgum, lai to padziļinātu un paplašinātu. Mums aktīvi un mērķtiecīgi jāspēj izskaust enerģētiskā atkarība no Krievijas gan rodot alternatīvas, gan nodrošinot drošas un zaļas enerģijas pieejamību. Tāpat atbalstām paātrinātu darbu pie Noguldījumu un investīciju savienības izveides,” norādīja D. Melbārde.
Tāpat viņa uzsvēra: “Šajā ģeopolitiskajā realitātē mēs vairs nevaram runāt par spēcīgu un globāli konkurētspējīgu Eiropu bez jaunas pieejas drošības un aizsardzības finansēšanā. Mums ir jākāpina investīcijas aizsardzības rūpniecībā un ražošanā, infrastruktūrā, spējās un civilajā aizsardzībā. Būtiski turpināt arī sociālekonomisko konverģenci, tostarp ar tradicionālajām politikām – kohēzijas un Kopējo lauksamniecības politiku, kā arī nodrošināt pietiekamu finansējumu reģionāla mēroga infrastruktūrai un tiem, kurus visvairāk skar Krievijas agresija.”
Diskusijā par Eiropas Komisijas (EK) darba programmu gan 2025. gadam, gan daudzgadu plānošanu D. Melbārde akcentēja: “Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, jaunajā ES likumdošanas ciklā ir būtiski, lai visas ES iestādes – ES Padome, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments – strādātu cieši kopā. Mums ir jābūt vienotiem, jāaizsargā mūsu vērtības un uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība, kā arī mums ir jābūt ekonomiski spēcīgiem, lai spētu aizsargāt gan sevi, gan turpināt sniegt atbalstu Ukrainai”. D. Melbārde norādīja, ka Latvijas prioritārās jomas EK darba programmā ir visaptverošs atbalsts Ukrainai un Krievijas iegrožošana, ES drošības, aizsardzības un gatavības krīzēm stiprināšana, ES ārējās robežas aizsardzība un cīņa pret migrācijas kā ieroča izmantošanu jeb instrumentializācija, konkurētspējas veicināšana un ES Vienotā tirgus stiprināšana. Savukārt nākamajā ES daudzgadu budžetā (2028–2034) būs jāparedz pietiekams finansējums būtiskākajām ES prioritātēm, īpaši drošībai.
Diskusijā par ES paplašināšanos D. Melbārde sacīja: “ES primāri ir vērtību savienība. ES vērtības jāievēro gan ES, gan ES kandidātvalstīs, tādēļ svarīgi trīs darba virzieni – demokrātijas stiprināšana, cilvēktiesību aizsardzība un tiesiskuma stiprināšana. Iestājamies par budžeta sasaisti ar dalībvalstu izpildi tiesiskuma jomā, kā arī pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgu mediju stiprināšanu. Tāpat ES ir jāpalīdz kandidātvalstīm stiprināt drošību un noturību, stājoties pretī hibrīdajam apdraudējumam – dezinformācijai, iejaukšanās politiskajos procesos u.c. ES jāsniedz palīdzība šīm valstīm arī tiesiskuma, pretkorupcijas, labas pārvaldības reformu īstenošanā.”
Papildu informācija
- ES Vispārējo lietu padomē izskata jautājumus, kas skar vairāk nekā vienu ES politiku, piemēram, sarunas par ES paplašināšanos, gatavošanos Eiropadomei, ES daudzgadu budžeta izstrādi, kā arī tiesiskuma, institucionālos un administratīvos jautājumus.
- 2025. gada 11. februārī publicētajā Eiropas Komisijas darba programmā 2025. gadam definētas trīs galvenās tēmas: mērķēta virzība uz spēcīgāku un vienotāku Eiropu; noteikumu vienkāršošana un efektīva ieviešana; konkrēti soļi, lai sasniegtu Eiropas spēku un vienotību, un seši prioritārie rīcības virzieni.
