LBAS jau ilgstoši iestājas par atbalstu ģimenēm, rosinot to pārskatīt un paaugstināt. Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju ir izstrādājusi ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību, kas šobrīd tiek saskaņots atkārtoti, un LBAS tam ir sniegusi virkni iebildumu.
Piemēram, atvieglojums par apgādībā esošām personām nav pārskatīts un paaugstināts kopš 2020. gada, un ir 250 eiro mēnesī, jeb uz “rokas” strādājošam vecākam atvieglojums ienākumu veidā veido 62 eiro. LBAS piedāvā atvieglojumu paaugstināt līdz 80% līmenim no neapliekamā minimuma, to piesaistot neapliekamā minimuma apmēram, līdzīgi kā neapliekamais minimums ir piesaistīts minimālajai algai. Šāds risinājums neļautu turpmāk atvieglojumu iesaldēt, kā tas noticis pēdējos piecos gados.
Tāpat LBAS aicina pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru (šobrīd 421,17 euro), ņemot vērā inflācijas pieaugumu kopš 2010.gada. Vēršam uzmanību, ka bērna kopšanas pabalsta apmērs nav ticis mainīts kopš 2010.gada, taču patēriņa cenu pārmaiņas 2025.gadā attiecībā pret 2010.gadu veidoja 60,8% pieaugumu.
Atbilstoši iepriekš iezīmētajām nodokļu politikas izmaiņām 2026. gadā neapliekamais minimums būs 550 eiro, tādējādi atvieglojuma apmēram pēc LBAS priekšlikuma būtu jāsastāda 440 eiro, jeb 110 eiro uz rokas strādājošajam ar apgādājamo personu, jeb par 48 eiro vairāk nekā šobrīd. LBAS ieskatā šodienas ekonomiskajos apstākļos atvieglojuma sniegtais atbalsts strādājošiem vecākiem nav pietiekošs, lai būtiski palīdzētu segt pieaugošos izdevumus par apgādājamo personu. Vienlaikus atvieglojuma apmērs nav motivējošs, īpaši jauniem cilvēkiem izdarot izvēli par ģimenes veidošanu, vai māmiņām par laicīgu atgriešanos darbā pēc bērna piedzimšanas.
Vienlaikus konceptuāli pozitīvs risinājums varētu būt atvieglojumu daļēji aizstāt ar ģimenes valsts pabalstu, lai ģimenes valsts pabalsts mājsaimniecībā nodrošina līdzvērtīgu atbalsta līmeni ar atvieglojumu.
LBAS ir rosinājis ieviest arī mehānismu, kurā atvieglojums par apgādībā esošu personu un pabalsts viens otru papildina, piemēram, pabalstu paaugstinot ar daļu, ko no piekritīgā atvieglojuma un neapliekamā minimuma strādājoši vecāki nav spējuši attiecināt uz saviem ienākumiem, ja tie ir pārāk zemi. Tādējādi tiktu kompensēts potenciāli zaudētais labums, ko iespējams iegūt no neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādājamajiem, kas 2025. gadā neļauj izmantot visu atvieglojumu, ja strādājošais saņem minimālo algu un viņa apgādībā ir viena persona. Mehānisms, kas ļauj neapgūto atvieglojumu aizstāt ar papildu pabalstu, būtu īpaši svarīgs ģimenēm ar zemu ienākumu līmeni, tostarp viena vecāka ģimenēs, kas 2024. gadā sastādīja 10,3% no kopējā mājsaimniecību skaita Latvijā.
Šobrīd bērnu kopšanas pabalsts ir 171 eiro. Labklājības ministrija ierosina to celt līdz 50% no minimālās ienākumu mediānas (augošā vai dilstošā secībā sakārtotas datu virknes vidējais elements). Lai arī 50% no minimālās ienākumu mediānas ir 377,37 eiro (2022. gada dati) kas ievērojami pārsniedz bērnu kopšanas pabalstu 171 eiro mēnesī, LBAS ieskatā tas joprojām ir nepietiekams, jo 20% pensiju apdrošināšanai no bērnu kopšanas pabalsta veido minimālus uzkrājumus, kas ir pat zemāki nekā no minimālās algas.
Tāpat LBAS ir izteikusi priekšlikumus par aprūpētāja atvaļinājumu, nevis pilnveidot, kā to iesaka Labklājības ministrija, bet gan apmaksāt no valsts vai darba devēja līdzekļiem, un jau pēc pirmās saskaņošanas LBAS ir panākusi nelielu progresu, jo jaunā Informatīvā ziņojuma redakcija paredz “daļēji apmaksātu aprūpētāja atvaļinājumu”.
Sasniedzamais veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības rādītājs (neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem) 2027.gadā būtu 4%. LBAS ieskatā tas ir optimāls rādītājs, taču jāatgādina, ka: “Latvijas publiskie izdevumi par veselības aprūpi ir vieni no zemākajiem ES, līdz ar to daudzas veselības aprūpes vajadzības nav apmierinātas un veselības rezultāti ir vāji”. Pēc Eurostat datiem neapmierinātās vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem 2023.gadā vidēji ES-27 bija 2,4% (Eurostat dati), LBAS aicina tiekties uz vidējā ES -27 rādītāja sasniegšanu.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Vēlamies, lai valsts un pašvaldību atbalsts motivē veidot stipras ģimenes ar bērniem, kur līdzās mājokļa pieejamībai, izglītības, veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem būtu arī cienīga, konkurētspējīga darba samaksa un sociālās garantijas.”
