Zemkopības ministrijas darba trīs prioritātes 2025. gadā:
1. Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana ES Kopējā lauksaimniecības politikā, kā arī tiešo maksājumu izlīdzināšana pēc 2027. gada;
2. Latvijā ražotās pārtikas īpatsvara palielināšana publiskajos iepirkumos un mazumtirdzniecībā, kā arī vietējo produktu patēriņa veicināšana;
3. Zaļā kursa prasību pārskatīšana, lai veicinātu Latvijas ekonomisko konkurētspēju.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Kopā ar citām dalībvalstīm mums bez kavēšanās ir jāveic pašreizējās ES Kopējās lauksaimniecības politika (KLP) vienkāršošana, lai varētu ES atbalsta finansējumu maksimāli efektīvi ieguldīt lauku saimniecību un uzņēmumu izturētspējā un attīstībā. Patlaban KLP ir ļoti sarežģīta un ar milzīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un uzraugošajām iestādēm, kas mums liedz iespēju finansējumu lauku apvidu uzņēmējiem novirzīt precīzāk, ātrāk un atbilstoši situācijai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos. Otra svarīga lieta – saskaņā ar KLP finansējuma sadales principiem ES dalībvalstu starpā arvien pastāv būtiskas atšķirības tiešo maksājumu apjomā un Latvijas lauksaimniekus nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Tāpēc ES līmenī vārdos tik bieži daudzinātā vienlīdzība beidzot jāievieš arī tiešo maksājumu sadalē nākošajā ES plānošanas periodā no 2028. gada.”
Patlaban spēkā ir tādi globālā tirgus apstākļi un lokālais normatīvais regulējums, kas bieži Latvijas pārtikas ražotājiem neļauj konkurēt ar importētajiem. Latvijā gan pārtikas mazumtirdzniecībā, gan pārtikas publiskajos iepirkumos Latvijā ražotās pārtikas apjomam ir potenciāls būt lielākam, tādēļ Zemkopības ministrija uzstās bez kavēšanās veikt pasākumus, lai veicinātu vietējas pārtikas īpatsvara palielināšanu valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vietējo produktu patēriņa kāpināšanu.
Armands Krauze norāda, ka pienācis laiks pārskatīt ES zaļā kursa prasības, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko konkurētspēju un nodrošinātu līdzsvaru tautsaimniecisko, sociālo un vides interešu starpā, lai Latvijā netiktu apdraudēta lauksaimnieciskā un pārtikas ražošana. “Pārspīlēta zaļā kursa nekritiska īstenošana var novest pie liela kaitējuma ekonomikai. Ir jāsaprot, ka arī it visi dabas un vides klimata aizsardzības paskumi tiek finansēti no ieņēmumiem, kas lielākoties nāk no ražošanas,” uzsver Armands Krauze.
