“Nākamās nedēļas nogalē mums ir gaidāms svarīgs notikums - Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, tādējādi ieliekot vēl stiprākus pamatus Latvijas drošībai Eiropas valstu saimē un neatkarībai no neprognozējama austrumu kaimiņa. Rīgas Civilās aizsardzības komisijas sēdes nolūks šodien bija pārliecināties, vai ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai elektrotīklu sinhronizācijas laikā visi pilsētas dienesti strādātu un nodrošinātu pilsētas pakalpojumu iedzīvotājiem. Uzklausot Klimata un enerģētikas ministrijas, AS “Augstsprieguma tīkls” un Rīgas pašvaldības dienestu un kapitālsabiedrību vadītājus, guvām pārliecību, ka gatavošanās elektrotīklu sinhronizācijai veikta pamatīgi, rūpīgi un pārdomāti, līdz ar to prognozējams, ka, esot ikdienas gaitās, šo tehnoloģisko pāreju pat nepamanīsim. Uzpildīta degvielas bāka automašīnai un uzlādēta telefona baterija par skādi nenāks, taču nekādi citi priekšdarbi iedzīvotājiem nav jāveic. Par ko gan jābūt modriem – dzīvojam hibrīdkara apstākļos un mūs bieži cenšas ietekmēt ar dezinformāciju, tādēļ aicinu ikvienu ar īpašu piesardzību izturēties pret kādiem aicinājumiem, kas varētu sēt paniku vai radīt nedrošību. Oficiālajos informācijas kanālos ziņas par sinhronizācijas norisi būs patiesas un drošas,” uzsvēra Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.
“Šodienas sanāksmē vēlreiz detalizēti pārbaudījām galvaspilsētu dienestu gatavību gaidāmajai sinhronizācijai. Ņemot vērā, ka kopā ar Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi tam esam gatavojušies jau kopš rudens, varam secināt, ka rīdziniekiem nav jāuztraucas un ikdiena būtiski ietekmēta netiks. Vēlos tomēr vērst uzmanību, ka šajā laikā var tikt pastiprināti izplatīta dažāda dezinformācija, tāpēc aicinu būt modriem un nepakļauties provokācijām,” norādīja Rīgas vicemēre Linda Ozola.
AS “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis informēja, ka sinhronizācijas laikā elektrības atslēgumi nav gaidāmi un ir pietiekamas rezerves jaudas darbības nodrošināšanai. Arī atsevišķi uzbrukumi infrastruktūrai neradīs ārkārtas situāciju un problēmas var rasties tikai plašu diversiju gadījumā, atzīmēja R. Irklis.
Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.
Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.
