J. Peters dzimis 1939. gada 30. jūnijā Priekulē. Mācījies Liepājas Raiņa 6. vidusskolā, vēlāk beidzis Rīgas 25. vakara (maiņu) vidusskolu. Strādājis Liepājas teātrī un bijis laikrakstu korespondents. 60.–80. gadi bija viņa radošākais laiks, kad tapa daudzi dzejoļu krājumi, veidojās sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu. 1968. gadā viņš tika uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā, kur bija valdes sekretārs, vēlāk valdes priekšsēdētājs.
Jānim Peteram bijusi nozīmīga loma 20. gadsimta 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Pēc sabiedrisko organizāciju lūguma 1988. gadā viņš kļuva par Latvijas Tautas frontes organizācijas komitejas priekšsēdētāju. Atmodas gados J. Peters bija viens no tā laika notikumu centrālajām personām un Tautas frontes līderiem.
Pateicoties J. Petera nozīmīgajai lomai Rakstnieku savienības vadībā, viņa atjautībai un Rīgas politiskās dzīves pārzināšanai, 1990. gada rudenī Rakstnieku savienības telpās mājvietu rada Dānijas kultūras institūts ar Riki Helmsu priekšgalā. 1991. gada janvāra notikumos tieši Dānijas kultūras institūta telefons un fakss bija vienīgie tiešie sakari ar Rietumiem, kas ļāva ziņot pasaulei par trauksmainajiem notikumiem Rīgā.
Ne velti, kad tika izveidota Latvijas PSR pastāvīgā pārstāvniecība pie PSRS valdības Maskavā, Latvijas valdības vadītājs Ivars Godmanis amatā 1990. gada augustā nozīmēja Jāni Peteru. Kā Latvijas valdības pastāvīgais pārstāvis Jānis Peters Maskavā strādāja līdz PSRS sabrukumam 1991. gada decembrī.
1992. gadā J. Peters kļuva par pirmo ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Krievijas Federācijā. Vēstnieka amatu viņš pildīja līdz 1997. gadam 20. septembrim.
Jānis Peters darbu Latvijas diplomātijā sāka lielu pārvērtību laikā. Viņam bija labi sakari un liela autoritāte Maskavas kultūras un politiskajās aprindās. Tie noderēja, kad nācās aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par Krievijas karaspēka izvešanu, kad arvien biežāk un izteikti parādījās pretrunas Latvijas un Krievijas izvēlēs.
Diplomātu aprindās J. Peters izcēlās ar īpašu šarmu, prata izteikties tēlaini un nereti spēja nolīdzināt asumus satiksmē ar Krievijas politiķiem, ievirzot sarunu plašākā kontekstā un runājot sev raksturīgajā nomierinošajā manierē.
Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas vajadzēja arī lielu izveicību un radošumu, lai izveidotu un iekārtotu Latvijas vēstniecību Maskavā. Tas bija juceklīgs laiks un bieži vien varēja ieslīgt sīkos kašķos. J. Peters prata šajos apstākļos rāmi un noteikti atrast karam brīdim derīgu risinājumu.
Būdams mākslinieks un Latvijas patriots, J. Peters gādāja par to, lai vēstniecības teritorijā būtu skaists dārzs un tajā slietos Jāņa Dripes projektētā koka baznīca. Šādi vēstniecības darbiniekiem un viesiem tika uzburts stūrītis Latvijas.
Vēstnieka rezidence, Maskavas skatuves un izstāžu zāles kļuva par Latvijas kultūras un vēstures vēstnešiem. Daudzie sarīkojumi un Latvijas mākslinieku veikums rādīja Eiropas kultūrai piederīgu pasaules redzējumu, kas spilgti kontrastēja ar Maskavas centieniem nomelnot Latviju.
Ārlietu ministrija izsaka līdzjūtību Jāņa Petera piederīgajiem. Ārlietu dienesta vēsturē viņš paliks kā pirmais Latvijas vēstnieks Krievijā, liels Latvijas patriots un izcila personība.
Lai gaišs mūžības ceļš!
J. Petera ģimene sirsnīgi pateicas par daudziem līdzjūtības izteikumiem. Vienlaikus piederīgie lūdz respektēt privātumu – atvadīšanās klātienē no Jāņa Petera notiks šaurā ģimenes lokā.
Latvijas Rakstnieku savienība informē, ka atvadīties no J. Petera būs iespējams, veicot ierakstus Līdzjūtības grāmatā. Tā būs pieejama Rīgas Latviešu biedrības namā (Rīgā, Merķeļa ielā 13) no sestdienas līdz otrdienai (1. līdz 4. februārim) no pulksten 12.00 līdz 20.00.
