KVC darbība plānota divos līmeņos. Krīzes pārvaldības stratēģiskajā līmenī centrs sagatavos un piedāvās Ministru kabineta krīzes vadības sēdēm situācijas analīzē balstītus lēmumprojektus. Savukārt operacionālā līmenī jeb attiecībā uz iesaistīto pušu koordināciju pārņems centralizētā pārvaldībā KVC.
KVC galvenās funkcijas ikdienā būs saistītas ar situācijas monitoringu, informācijas analīzi, resursu pārvaldību, uzraudzību un iestāžu savstarpējas sadarbības koordinēšanu. Tā diennakts režīmā monitorēs un analizēs civilās drošības situāciju valstī, tādējādi jau savlaicīgi atklājot riskus un potenciālos apdraudējumus, koordinējot nepieciešamos risinājumus un sagatavojot dokumentus lēmumu pieņemšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdēs.
Centrs arī koordinēs krīzes komunikāciju un ikdienā attīstīs valsts un pašvaldību iestāžu sadarbības prasmes iekšējā un ārējā saziņā krīžu apstākļos, kā arī sadarbosies un iesaistīs nevalstisko sektoru. KVC sadarbosies ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas. Plānots arī modelēt Latvijā iespējamas civilās krīzes situācijas un ar iesaistītajām institūcijām trenēties to risināšanā. Tāpat KVC koordinēs valsts līmeņa civilās krīzes pārvaldīšanas resursu, tai skaitā valsts materiālo rezervju, plānošanu, loģistiku un atjaunošanu.
Būtiskākā pārmaiņa - KVC krīzes gadījumā uzņemsies virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu. Tas ir nozīmīgs aspekts, lai krīzes situācijā centralizēti, saskaņoti un ātri pieņemtu lēmumus un skaidri sniegtu informāciju sabiedrībai.
Lai centrs uzsāktu darbu, izstrādātajam tiesiskajam regulējumam vēl jāsaņem atbalsts Saeimā. Līdz pilnīgai KVC darba uzsākšanai civilo krīžu pārraudzība un rīcības koordinēšana notiek saskaņā ar esošo regulējumu, proti, to nodrošina Krīzes vadības padome, kuras sekretariāta funkcijas veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
