Nozīmīgi projekti autoceļu nozarē un veicināta drošāka mikromobilitāte
Autoceļu nozarē būtiskākie īstenotie pasākumi ir Eiropas Savienības (ES) Militārās mobilitātes finansējuma piesaiste un tilta pār Salacu Salacgrīvā būvniecības uzsākšana, ko plānots pabeigt šogad. Vecā tilta vietā tiek būvēts jauns tēraudbetona siju tilts, kas nodrošinās arī ērtu un drošu gājēju infrastruktūru. Tāpat, pagājušogad valdība pieņēma lēmumu par transporta nozarē otrā publiskās un privātās partnerības projekta “A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūve” jeb Bauskas apvedceļa būvniecību, savukārt šogad plānota apvedceļa iepirkuma sagatavošana.
Kopumā pagājušogad būvdarbi uz valsts autoceļiem veikti 525 km kopgarumā, tai skaitā Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros ar Atveseļošanas fonda (AF) finansējumu izbūvēti
49 km vietējo ceļi, kas uzlabo piekļūstamību novadu centriem un veicina iedzīvotāju mobilitāti reģionos. Tāpat atjaunoti un pārbūvēti 11 tilti un īstenoti projekti ceļu drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem.
Pagājušā gada nogalē mainīta likumdošana, nosakot, ka 2025.gadā tiek palielināta autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete kravas automašīnām virs 3 tonnām. Izmaiņas veicina virzību uz Eiropas zaļajiem mērķiem, vienlaikus gūstot finansējumu ceļu infrastruktūras pilnveidošanai, kā to paredz Eiropas Savienības regulējums šajā jomā. Nodokļos iekasētos līdzekļus no vinjetēm plānots novirzīt valsts galveno autoceļu būvniecībai.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nodrošināts finansējums vidējā ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanai 17 ceļa posmos 2025. gadā, kā arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanas projektiem. Tāpat pagājušogad noteiktas papildu prasības normatīvajā regulējumā, lai iedzīvotājiem būtu drošāk pārvietotos ar mikromobilitātes rīkiem (obligāti lietojamas aizsargķiveres, elektroskrejriteņu reģistrācija u.c.).
Ar AF finansējumu 34,5 milj. eiro apmērā uzsākta vienota veloceļu maršruta izveide Rīgā un Pierīgā (Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Ādažu novados) 52 km kopgarumā. Tāpat nodrošināts
26,4 milj.eiro finansējums, t.sk. 22,5 milj.eiro ES fondu finansējums gājēju un velosipēdu ceļu infrastruktūras izveidei gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās vismaz 60 km garumā.
Vairāk ērtību reģionālajā sabiedriskajā transportā, uzlabota piekļūstamība
Kopumā pagājušogad reģionālajā sabiedriskajā transportā – ar vilcieniem un autobusiem pārvadāti aptuveni 41 miljons pasažieru, kas ir par 4% vairāk nekā 2023.gadā. Pagājušogad vilcienu satiksme tika nodrošināta ar visiem 32 jaunajiem elektrovilcieniem. Ērtāku braukšanu ar vilcieniem novērtējuši iedzīvotāji - pagājušogad kopumā pārvadāti 19,45 miljoni pasažieru, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2023. gadā. Savukārt, lai veicinātu ilgtspējīgu mikromobilitāti, velo novietņu izveidei visos jaunajos elektrovilcienos nodrošināts ES fondu finansējums.
Dzelzceļa līnijās izbūvēti četri jauni dzelzceļa pieturas punkti “Bieriņi/Bērnu slimnīca”, “Medemciems”, “Dauderi” un “Šmerlis”. 2024.gada beigās elektrificētajās dzelzceļa līnijās ērta piekļūstamība vilciena pakalpojumiem nodrošināta 46 no 77 pieturām, kā arī paplašināta “Latvijas dzelzceļa” mobilā pacēlāja pakalpojuma pieejamība līdz 20 stacijām un pieturas punktiem, līdzšinējo 10 vietā. Savukārt staciju infrastruktūras uzlabošanai pagājušogad uzsākta investīciju programmai pašvaldībām Stacija 2.0, kur kopumā pieejami 88 miljoni eiro, t.sk. ES fondu finansējums 75 miljonu eiro apmērā.
Tāpat, vienojoties ar Igaunijas un Lietuvas atbildīgajām institūcijām un uzņēmumiem panākta vienošanās, ka 2025.gada sākumā pasažieriem būs iespēja pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm. Pirmais vilciena reiss tika veikts šī gada 6.janvārī.
Savukārt ar autobusiem pagājušogad pārvietojušies 21,53 miljoni pasažieru, kas ir par 4% mazāk nekā 2023.gadā. Pagājušogad 13 maršrutu tīkla daļās no 16 un vienā maršrutu tīkla daļā, sākot no šī gada 1. janvāra, kursē mūsdienīgi autobusi, nodrošinot vairāk ērtību pasažieriem. Tāpat pagājušogad uzsākti reģionālo autobusu komercreisi maršrutos Rīga-Liepāja, Rīga-Daugavpils, Rīgas centrs-Lidosta Rīga, Rīga-Ventspils un Rīga-Balvi. 2024.gadā veikti sagatavošanas darbi, lai šogad īstenotu pilotprojektu - vienoto biļeti braucieniem Rīgas valstspilsētas pilsētas nozīmes un reģionālās nozīmes dzelzceļa maršrutos A zonas ietvaros ar pārsēšanos vilcienā.
Pagājušogad izveidota Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvā padome, kas darbības pirmajā gadā, sadarbojoties transporta nozares uzņēmumiem un lietotāju intereses pārstāvošiem ekspertiem, ir īstenojusi virkni pasākumu, kas veicina mobilitāti un uzlabo pārvietošanās kvalitāti iedzīvotājiem ar invaliditāti.
Labāka un drošāka savienojamība, vairāk iespēju ceļotājiem
Pagājušogad būtiskas pārmaiņas īstenotas RIX Rīgas lidostā - uz lidostas termināļa jumta izveidots saules paneļu parks, kas nodrošina lidostas termināļa daļēju apgādi ar “zaļo” enerģiju, uzsākta lidlauka tehnikas nomaiņa uz videi draudzīgāku. Ar ES fondu finansējumu plānota lidaparātu 4.perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem, kā arī turpināsies darbs pie vērienīgā lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma projekta. Būtiskākie uzlabojumi pasažieriem ir drošības pārbaudes punktā izveidota atsevišķa pārbaudes līnija tiem, kuri ceļo kopā ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kā arī iespējas nakšņot Baltijas lidostās pirmajā jauna koncepta viesnīca “Kepler Club”.
Pagājušogad RIX Rīgas lidostā apkalpoti 7,12 milj. pasažieru, kas ir par 7% vairāk nekā 2023.gadā Vasaras sezonā ceļotāji varēja doties uz kopumā 105 tiešo lidojumu galamērķiem, bet ziemas sezona – uz vairāk nekā 80 galamērķiem. Savukārt "airBaltic" uzsāka lidojumus 28 jaunos maršrutos, un tās floti papildināja trīs jaunas Airbus A220-300, kopskaitā sasniedzot jau 49 lidaparātu. 2024. gadā airBaltic pārvadājusi 8,3 miljonus pasažieru (par 18% vairāk nekā pērn), veicot 73,3 tūkstošus lidojumu (par 12% vairāk nekā pērn).
Rīgas lidosta kļuvusi par aviokompānijas “Norwegian” bāzes lidostu. Tāpat tā ir kļuvusi par pirmo Baltijas lidostu, ar kuru “Lufthansa Cargo” veido regulāru tiešo kravu savienojumu.
2024. gadā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs “Latvijas Gaisa satiksme” (LGS) vadīja 235,3 tūkstošus lidojumu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gadā. Nozares attīstībai nozīmīgs pasākums ir pagājušogad LGS veiktie jaunā gaisa satiksmes vadības torņa celtniecības sagatavošanas darbi, kas darbu uzsāks 2026. gada beigās. Pagājušogad gaisa satiksmes drošības uzlabošanai LGS modernizēja gaisa vadības sistēmas un nodrošināja atbalstu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas īstenošanai no Lielvārdes lidlauka.
airBaltic atklāja Tehnisko akadēmiju, kurā trīs specializētajās programmās uzņemti pirmie studenti, lai kļūtu par profesionāliem lidmašīnu tehniķiem.
Pagājušogad “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ieviesa ar bezpilota lidaparātu jeb dronu lidojumiem saistīto operāciju norisi un uzraudzību digitālā platformā, kas palīdz mazināt riskus, ko rada neatļauti dronu lidojumi gaisa telpā, sevišķi lidlauku tuvumā. Ar ES atbalstu izveidotā bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēma nodrošina arī tiesībsargājošajām un aizsardzības iestādēm efektīvāku reaģēšanu uz neatļautu dronu pilotēšanas gadījumiem. 2024. gada nogalē sistēmā bija reģistrēti vairāk nekā 17 000 lietotāju.
Pieejamāki elektroniskie sakari un pasta pakalpojumi
Lai saglabātu iedzīvotājiem iespēju saņemt pasta pakalpojumus, apturēts lēmums par “Latvijas Pasta” (LP) pasta nodaļu slēgšanu, saglabājot maksimāli plašu nodaļu tīklu - 155 nodaļas. Pieejamības veicināšanai LP gada laikā gandrīz dubultojis pakomātu skaitu līdz 421, visus āra pakomātus nodrošinot ar atsevišķu nodalījumu vēstuļu nosūtīšanai. Tāpat LP ir uzsācis klientu apkalpošanu tirdzniecības centros (TC Jelgava - Pilsētas Pasāža, TC Ogre Ogres Prestižs, TC Balvi – TC Planēta) un, sadarbībā ar pašvaldībām, pasta pakalpojumi tiek nodrošināti pašvaldību telpās, piemēram Saldus pašvaldībā, kur maksājumu un pasta pakalpojumi tiek nodrošināti Brocēnu pilsētas Tūrisma informācijas punktā.
“Elektronisko sakaru likumā” veikti grozījumi, lai nodrošinātu sabiedrības, komersantu un citu tirgus dalībnieku interešu līdzsvaru, kā arī efektīvu radiofrekvenču spektra izmantošanu. Tāpat veiktas likumdošanas izmaiņas, samazinot birokrātiju 5G attīstībai, kā arī nodrošināts finansējums mākoņdatošanas un pēdējās jūdzes infrastruktūras paplašināšanai.
Pērn turpināja paplašināties vidējās jūdzes optiskā tīkla izmantošana. Jau 17 elektronisko sakaru operatori, tostarp – arī 11 reģionālie interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji izmanto vidējās jūdzes platjoslas optisko tīklu, lai sniegtu pakalpojumus gala lietotājiem – iestādēm un organizācijām. Kopumā operatori iznomājuši nedaudz vairāk kā 7000 km “Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs” (LVRTC) optiskā tīkla. Visplašāk tīklu izmanto operatori Vidzemē, kur iznomāti vairāk kā 2365 km optiskā tīkla.
Savukārt eParaksta rīki identitātes apliecināšanai izmantoti 22 miljonus reižu, kas ir par teju 700% vairāk nekā pirms pieciem gadiem. LVRTC dokumentu e-Parakstīšanai lietotne eParaksts mobile pērn izmantota vidēji 725 000 reižu mēnesī, bet eID karte – nepilnus 600 000 reižu mēnesī.
Rail Baltica projekta virzība
Valdība apstiprinājusi Latvijas interesēm atbilstošāko Rail Baltica ieviešanas pirmo kārtu, par galveno prioritāti nosakot Rail Baltica pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas līdz Igaunijai, kā arī darbu pabeigšanu Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā. Tāpat tiks būvēts jauns dzelzceļa savienojums no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, lai abas pasažieru stacijas izmantotu 1520 mm pasažieru vilcienu apkalpošanai. Papildus tiek pārskatīti risinājumi, kā vislabāk savienot Rīgu.
Projekta stratēģiskās vadības stiprināšanai izveidots valsts sekretāra vietnieka amata Rail Baltica jautājumos. Lai veicinātu caurskatāmību un sabiedrības izpratni, Satiksmes ministrija gada laikā atslepenoja virkni ar projektu saistīto dokumentu.
Konkurētspējas un militārās mobilitātes stiprināšana ostās
SM un Latvijas lielās ostas (Rīga, Ventspils un Liepāja) uzsākušas darbu, lai īstenotu projektu, kas ļaus būtiski samazināt administratīvo slogu kuģu operatoriem, laikā, kad kuģis piestāj ostā. Vienlaikus jaunie IKT risinājumi nodrošinās arī vienreizēju datu sniegšanu un to atkārtotu izmantošanu kontrolējošām iestādēm, ostu pārvaldēm un ostās strādājošiem komersantiem.
2024. gadā Latvijas ostās ārvalstu kuģi uzņemti 5736 reizes, visbiežāk ārvalstu kuģi piestājuši Rīgas ostā, kur to skaits ir pieaudzis līdz 2653 reizēm, kas ir par 3% vairāk nekā 2023. gadā. Pērn ostās uzņemti 261,9 tūkstoši pasažieru.
Lai arī kopumā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijas ostās turpināja samazināties, ostas turpina transformāciju, meklējot jaunas iespējas attīstīties, tostarp īstenojot projektus konkurētspējas paaugstināšanai un militārās mobilitātes kapacitātes stiprināšanai.
2024. gadā Rīgas ostā sasniegti jauni kravu apjomu rekordi visos stratēģiski svarīgajos kravu segmentos – konteinerkravām, kokmateriāliem un lauksaimniecības produktiem, kā arī Rīgas ostu savos maršrutos iekļāvuši divi jauni konteineru pārvadājumu līniju operatori. Rīgā apkalpoti 66 kruīza kuģi. Tāpat īstenoti apjomīgi infrastruktūras projekti, t.sk. pabeigts militārās mobilitātes projekts ar kopējo investīciju apjomu 12,51 milj. eiro, kas paaugstinās ostas konkurētspēju, attīstot Kundziņsalu par mūsdienīgāko ostas teritoriju ar digitalizētu un automatizētu, ostas klientu prasībām atbilstošu loģistikas infrastruktūru, vienlaikus uzlabojot drošību un militārās mobilitātes kapacitāti. Ostas teritorijā top industriālais parks atjaunīgai enerģijai un ir parakstīts līgums par 100 MW saules parka attīstību ar investīciju apjomu līdz 80 milj. eiro.
Rīgas ostā gada laikā būtiski ir pieaudzis mežsaimniecības kravu segments, pārkraujot par 26% vairāk kravu nekā gadu iepriekš. Tāpat īstenoti apjomīgi infrastruktūras projekti, t.sk. “Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu” un “Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana”, kas paaugstinās ostas konkurētspēju, attīstot Kundziņsalu par mūsdienīgāko ostas teritoriju ar digitalizētu un automatizētu, ostas klientu prasībām atbilstošu loģistikas infrastruktūru, vienlaikus uzlabojot drošību un militārās mobilitātes kapacitāti.
2024. gadā Liepājas SEZ īstenoti investīciju projekti, kopumā par 128,5 milj.eiro: “Syfud” zivju pārstrāde, ūdens termināls “Liepājas”, “Golden Fields Factory LV” un “Norplast Piemare” lielgabarīta stiklšķiedras konstrukciju ražotne. Tāpat pērn Liepājas Industriālajā parkā bijušās metalurģijas rūpnīcas teritorijā uzsākti būvdarbi, kā arī parakstīts paziņojums par Liepājas Ilgtspējīgās Industrijas centra izveidi. Šis centrs apvieno vismaz 7 stratēģiski nozīmīgus investīciju projektus, kuri saistīti ar atjaunīgiem resursiem – atkrastes vēja atbalsta bāze, zaļā ūdeņraža ražotne un termināls, CO2 savākšana un izmantošana ražošanā, ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošana, inovatīvas ražotnes atjaunīgo energoresursu nozarei, ar ūdeņradi darbināmu lidmašīnu ražošana.
Arī Ventspils brīvostā turpinās transformācija, attīstot gan atjaunīgās enerģijas klasteri, gan dažādu pārtikas produktu un Latvijas preču eksportu. Sadarbībā ar “Witteveen+Bos” veikts pētījums par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai. “PurpleGreen Energy C (PurpleGreen)” plāno paplašināt darbību un zaļā amonjaka realizāciju par 550 tūkstošu tonnu gadā divdesmit gadu periodā. 2024.gadā noslēdzās pievedceļu atjaunošanas un pārbūves projekts, kurā atjaunoti vai izbūvēti 19 pievedceļu posmi gandrīz 13 kilometru garumā. Savukārt, lai stiprinātu brīvostas pozīcijas lejamkravu un ķīmisko kravu pārkraušanā, Ventspils ostā pārbūvēta piestātne uz Ziemeļu mola.
Rūpējoties par vidi, “Latvijas Jūras administrācija” (LJA) sadarbībā ar SM īstenojusi AF fonda finansēto projektu, nodrošinot Latvijas ostās ienākošo kuģu aģentu iespēju sniegt atskaites par kuģu vizīšu laikā Latvijas ostās nodotajiem atkritumiem elektroniski vienotā vidē ar citām formalitātēm.
