Ministri sanāksmes laikā tika informēti par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu aktuālo ekonomisko un finansiālo ietekmi. Ašeradens norādīja uz ES kopīgiem centieniem sniegt Ukrainai nepieciešamo palīdzību, tostarp Eiropas Komisijai izmaksājot pirmo 3 miljardu eiro daļu no ārkārtas makrofinansiālās palīdzības (MFA) aizdevuma, kura kopējā summa ir 18,1 miljardi eiro. Šis aizdevums ir daļa no ES ieguldījuma G7 vadītajā ārkārtas ieņēmumu paātrināšanas (ERA) iniciatīvā, kuras mērķis ir nodrošināt Ukrainai līdz 45 miljardiem eiro.
"Eiropa un Latvija ir apņēmusies nodrošināt makrofinansiālo palīdzību Ukrainai visam 2025. gadam, un tas skaidri sūta signālu par mūsu solidaritāti un ilgtermiņa atbalstu. Atbalsts Ukrainai ir vienojošais faktors, un mēs ceram, ka G7 partneri sniegs savu atbalsta daļu," sacīja Ašeradens.
Kopš Krievijas nelikumīgās agresijas pret Ukrainu sākuma, ES ir kopīgi veikusi bezprecedenta un izlēmīgus pasākumus, lai apturētu Krievijas izraisīto karu Ukrainā. Latvija atzinīgi vērtē arī ES pieņemto 15. sankciju paketi pret Krieviju un atbalsta centienus īstenot papildu sankcijas, tostarp attiecībā uz Krievijas finanšu sektoru.
Lai gan ir sperti vēl nepieredzēti soļi, ir jāveic vēl virkne jaunu pasākumu un jāpielāgo jau esošie, lai ierobežotu Krievijas spēju veikt nelikumīgu karu pret Ukrainu. Tādēļ ES ir uzsākusi darbu pie sankciju 16. kārtas, kas paredz paplašināt ierobežojumu jomas, attiecinot tās uz enerģētikas, tirdzniecības, finanšu un IT nozarēm. Ašeradens sanāksmē uzsvēra, ka ir svarīgi pastiprināt kopējos centienus, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas spējas karot, tostarp stiprinot un pilnībā īstenojot esošo sankciju ievērošanu un cīnoties pret to apiešanu.
"Latvija ir gatava strādāt kopā ar partneriem, lai pieņemtu 16. sankciju kārtu, kas stiprinātu mūsu pasākumus pret Krievijas spējām. Tostarp būtu paplašināms sankciju mērogs, lai tas būtu attiecināms arī uz finanšu sektoru un kriptoaktīviem – šīm sankcijām būtu jādarbojas saskaņā ar mūsu partneru noteiktajiem ierobežojumiem," uzsvēra finanšu ministrs.
Ašeradens arī pievienojās aicinājumam Eiropas Komisijai izskatīt juridiskos risinājumus, lai izmantotu Krievijas Centrālās bankas iesaldētos aktīvus Ukrainas vajadzībām. Viņš atgādināja, ka šie aktīvi pašlaik tiek izmantoti kā ārkārtas ieņēmumi, un šie līdzekļi būtu jāizmanto Ukrainas atbalstam.
"Latvija atbalsta turpmāku darbu, lai meklētu juridiskus risinājumus Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu izmantošanai Ukrainas labā," sacīja Ašeradens.
Finanšu ministrs runas noslēgumā apliecināja, ka Latvijas valdība un cilvēki turpinās sniegt atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un aicināja citus Eiropas Savienības partnerus darīt to pašu.
