Pārskatu rezultāti par 2023. gadu atklāj, ka Rīga ir sasniegusi ievērojamu progresu ilgtermiņa mērķu izpildē, jo īpaši attiecībā uz inovatīvas, atvērtas un eksportspējīgas ekonomikas attīstību. Neskatoties uz iepriekšējo gadu ģeopolitiskajiem notikumiem, piemēram, Covid-19 pandēmiju un karu Ukrainā, Rīga uzrāda pozitīvas tendences ekonomikā un iedzīvotāju apmierinātībā ar dzīves kvalitāti. Pārskatu dati liecina, ka ilgtermiņa mērķu kopējais progress 2023. gadā sasniedza 38,8%, kas ir par 15 procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Kopumā tiek izvērtēti 28 RIAS ilgtermiņa mērķu un 252 AP2027 prioritāšu rādītāji.
Ik gadu Rīgā tiek veikta arī iedzīvotāju aptauja, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju attieksmi pret dzīves kvalitāti pilsētā. 2024. gada aptaujas rezultāti rāda, ka dzīves vides kvalitātes indekss Rīgā ir sasniedzis 68,9 punktus, kas norāda, ka divas trešdaļas rīdzinieku ir apmierināti ar pilsētā piedāvātajiem dzīves vides aspektiem.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, vērtējot pārskata rezultātus, atzīmē: "Pārskati sniedz vērtīgu informāciju, kas palīdz efektīvi plānot pilsētas attīstību. Redzam, ka mērķtiecīgs darbs jau ir devis labus rezultātus, un katru gadu Rīga tuvojas izvirzītajiem ilgtermiņa mērķiem. Prieks, ka labi rezultāti ir ekonomikas attīstības rādītājos. Pilsēta attīstās, apmierinot rīdzinieku vajadzības, un iedzīvotāji arvien labāk novērtē dzīves kvalitāti Rīgā. Tomēr ir arī jomas, piemēram, mājokļu pieejamība, kur nepieciešama aktīvāka rīcība, lai sasniegtu vēlamos rezultātus."
Arī prioritāšu kopējais rādītāju progress 2023. gadā virzībā uz mērķa vērtību 2027. gadā ir audzis, sasniedzot 21,6%. Lielākais progress 2023. gadā novērojams prioritātēm “Konkurētspējīga pilsēta ar inovatīvu ekonomiku” (+27,4 procentpunkti), “Laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma klimata pārmaiņu mazināšanai” (+16,4 procentpunkti) un “Kvalitatīva un pieejama izglītība” (+13,5 procentpunkti).
Šogad padziļināti vērtētas trīs no deviņām AP2027 prioritātēm – “Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā”, “Daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība”, kā arī “Konkurētspējīga pilsēta ar inovatīvu ekonomiku”.
Prioritātē “Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētā” ir vērojama pozitīva attīstība rādītājos, kas saistīti ar transporta infrastruktūras attīstību un CO2 emisiju samazināšanu: “Mazemisijas un nulles emisijas transporta līdzekļu īpatsvars pilsētas sabiedriskā transporta ritošajā sastāvā”, “Pašvaldības velonovietņu kopējais skaits un ietilpība”, kuros sasniedzamās vērtība pārsniegtas par 30%. Straujš kāpums ir arī ar satiksmes detektoriem aprīkoto luksoforu objektu īpatsvarā - par 40%. Vienlaikus mērķtiecīgāk jāstrādā turpmākajos gados satiksmes drošības uzlabošanā un automašīnu skaita samazināšanā pilsētā, jo 2023. gadā pretēji uzstādītajam mērķim palielinājies automašīnu skaits, kas diennakts laikā šķērso pilsētas robežu. Tādēļ ir būtiska sadarbība Rīgas metropoles reģionā, izvērtējot satiksmes infrastruktūras projektus uz Rīgas robežas un to ietekmi uz auto skaitu pilsētā.
Mājokļu pieejamības jomā nepieciešama aktīvāka rīcība, lai nodrošinātu kvalitatīvus un pieejamus mājokļus un sasniegtu prioritātē “Daudzveidīgu un kvalitatīvu mājokļu pieejamība” nospraustos mērķus. Lai arī Rīgas pašvaldība aktīvi darbojās mājokļu jautājumu risināšanā, kā rezultātā būtiski samazinājās (no 2724 2021. gadā līdz 1860 2023. gadā) personu/ģimeņu skaits, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistrā mājokļa jautājumu dēļ, jāatzīmē, ka palīdzība dzīvokļu jautājuma risināšanā ir nepietiekama. Papildus jāatzīmē, ka mājokļu politikas ieviešanai nepieciešami lieli resursi, kas ir milzīgs izaicinājums pašvaldībai un norāda un nepieciešamību meklēt alternatīvas iespējas, kā veicināt pieejama mājokļa nodrošināšanu Rīgā. Jānorāda arī, ka mājoklis ir viens no kritiskāk vērtētajiem jautājumiem iedzīvotāju aptaujā – tikai 44% rīdzinieku ir apmierināti ar mājokļu kvalitāti un 46% ar piedāvājumu.
Prioritātes “Konkurētspējīga pilsēta ar inovatīvu ekonomiku” rādītāju progress ir bijis visaugstākais, sasniedzot 39,5%. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā sasniedzis 9,6 miljardus eiro, kas ir 90,5% no izvirzītā mērķa. Pieaugusi ir arī vidējā bruto alga, sasniedzot 1 706 eiro jeb 59,4% no plānotā. Prognozes liecina, ka līdz 2027. gadam šis rādītājs pārsniegs mērķi, ja alga Latvijā turpinās pieaugt par 7–8% gadā.
Pārskata sagatavošanā tika piesaistīti arī ārējie eksperti, kas sniedza savu vērtējumu par prioritāšu ieviešanas progresu. Eksperti novērtējumu un priekšlikumus prezentēja arī semināros, kuros piedalījās pašvaldības un nozaru eksperti, politiķi un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Viens no ekspertiem - Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Oļegs Krasnopjorovs, uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka būvniecības zaļais koridors tiek izmantots pilnā apmērā, mājokļu būvniecības aktivitāte Rīgā ir zema. Divas trešdaļas rīdzinieku joprojām dzīvo padomju laikos būvētās mājās. Līdz ar to visām iesaistītajām pusēm jādomā par papildu aktivitātēm un atbalsta programmām, izstrādājot jaunas rīcības un projektus, kas varētu būtiski aktivizēt mājokļu būvniecību un renovāciju Rīgā.
Vairāk informācijas par plānošanas dokumentiem un to ieviešanas pārskatiem pieejama vietnē: sus.lv.
