DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Lauku attīstība

Parakstīti 20 līgumi par meliorācijas sistēmas atjaunošanu un pārbūvi no Atveseļošanas fonda līdzekļiem  

Ir parakstīti 20 līgumi par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (AF) projektu ieviešanu par valstij piederošo polderu sūkņu staciju pārbūvi, valsts aizsargdambju atjaunošanu un valsts nozīmes ūdensnotekas atjaunošanu. Šie darbi nepieciešami, lai valstī mazinātu plūdu riskus un pielāgotos klimata pārmaiņām, nodrošinot polderu sūkņu staciju ūdens novadīšanu un noturību, aizsargdambju noturību, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku agrāk izbūvēto parametru atjaunošanu.  

Noslēgtie līgumi paredz visu valsts meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu līdz 2026. gada 30. jūnijam. Līgumus parakstījusi valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), kas ir valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas būvju nodrošinātāja, un Lauku atbalsta dienests (LAD), kas administrē projektu īstenošanu.  

Līdz 2024. gada 1. decembrim ZMNĪ ir noslēgusi 15  īgumus par būvdarbu veikšanu četrās sūkņu stacijās, 10 aizsargdambjos un vienā valsts nozīmes ūdensnotekā. Objekti atrodas Dienvidkurzemes, Talsu, Ventspils, Mārupes, Ogres, Ropažu, Jelgavas, Rēzeknes, Līvānu un Madonas novadā. Objektos pašlaik noris būvdarbi.  

Visintensīvākie darbi norisinās Bernātu poldera aizsargdambī D-1 Nīcas un Otaņķu pagastā Dienvidkurzemes novadā (Bernātu D-1 aizsargdambis) un Vārpas poldera aizsargdambī D-1 Līvbērzes pagastā, Jelgavas novadā (Vārpas D-1 aizsargdambis).  

Bernātu D-1 aizsargdambis ietilpst Bārtas upes baseinā. Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt 1959. gadā ierīkotā Bernātu poldera 1191 ha platību no pavasara plūdiem, jūras vējuzplūda un lietus radīto plūdu riska. Aizsargdambi atjaunojot, 5347 metru garum būs nodrošināta aizsargdambja noturība un mazināta plūdu ietekmie uz apkārtējo teritoriju. Būvdarbi uzsākti 2024. gada jūlijā, un tos plānots pabeigt 2025. gada beigās. Pašlaik aizsargdambim ir veikta apauguma novākšana, notiek aizsargdambja uzbēršana, pīta metāla žoga sieta iebūve aizsargdambja nogāzē aizsardzībai pret dzīvniekiem un nogāžu nostiprināšanai. Projekta kopējie izdevumi 1,1 miljons eiro, t.sk. 0,9 miljoni eiro AF finansējums un 0,2 miljoni eiro valsts budžeta finansējums.  

Vārpas D-1 aizsargdambis ietilpst Lielupes upes baseinā. Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt 1978. gadā ierīkotā Vārpas poldera 774 ha teritoriju no plūdiem. Aizsargdambja garums ir 8624 metri, un, to atjaunojot, būs nodrošināta aizsargdambja noturība un mazināta plūdu ietekme uz apkārtējo teritoriju. Būvdarbi aizsargdambja atjaunošanai sākti 2024. gada septembrī, un tos plānots pabeigt 2025. gada beigās. Aizsargdambim veikta apauguma novākšana un aizsargdambja ķermeņa aizsardzības nodrošināšana, iebūvējot metāla žogu tā nogāzēs. Pašlaik norisinās aizsargdambja uzbēršana. Vēl paredzēta ceļa virsmas un nobrauktuvju atjaunošana, nogāžu nostiprināšana un caurtekas – regulatora atjaunošana. Projekta kopējie izdevumi 0,6 miljoni eiro, t.sk. 0,5 miljoni eiro Atveseļošanas fonda finansējums un 0,1 miljons eiro valsts budžeta finansējums.  

Pārējos piecos objektos notiek iepirkuma procedūras par būvdarbu un būvdarbu būvuzraudzības veikšanu. 

Paredzēts, ka pretplūdu pasākumus veiks kopumā 21 valsts meliorācijas sistēmu objektā – astoņās sūkņu stacijās, 12 aizsargdambjos un vienā kanālā. Visi iecerētie atjaunošanas un pārbūves darbi valsts nozīmes plūdu novēršanas objektos ir jāpabeidz līdz 2026. gada jūnija beigām, un kopējā atvēlētā summa ir 32,9 miljoni eiro no Atveseļošanas fonda naudas un 6,9 miljoni eiro no Latvijas valsts budžeta. Visus darbus veiks ZMNĪ.  

Vairāk informācijas ZM tīmekļvietnē.  

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI