“Atjaunotas izglītības, veselības aprūpes, kultūras iestādes, atbalsts uzņēmējdarbībā, infrastruktūrā, ieguldījums cilvēku prasmēs, tie ir tikai daži piemēri, kur redzams Eiropas Savienības ieguldījums mūsu valstī. 20 gados ar ES fondu starpniecību Latvijā ir investēti apmēram 18 miljardi eiro, un katra projekta iesniedzēja pārziņā ir tas, lai šīs investīcijas tiktu ieguldītas mērķtiecīgi un ilgtspējīgi. Šovakar prieks sumināt tik plašu klāstu ar projektiem un to īstenotājiem, katrs no tiem ir būtisks Latvijas kopējam attīstības stāstam,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Pasākumu atklāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Ministru prezidentes padomnieks ES fondu jautājumos Ints Dālderis un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre. Uzrunu un balvu pasniegšanā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, veselības ministrs Hosams Abu Meri, kā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
“Šogad, atzīmējot Latvijas 20gadi Eiropas Savienībā, svinam šo gadu laikā sasniegto un pāri visam - iespēju dzīvot demokrātijā, mierā un izbaudīt visas brīvības, ko mums dod dalība demokrātisko tautu saimē. Pateicoties ES atbalstam, esam varējuši gan sakārtot infrastruktūru, gan stiprināt drošību, uzlabot cilvēku prasmes un palielināt savu kapacitāti zaļās un digitālās pārejas īstenošanā. Īpaši būtiski ir tas, ka ES atbalstītie projekti un iniciatīvas stiprina ne tikai konkrēto novadu vai pilsētu, bet dod vērā ņemamu ieguldījumu Latvijas konkurētspējai Eiropā un pasaulē,” savā uzrunā atzīmēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā vadītāja Zane Petre
Pasākuma laikā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās “Konkurētspējīga un vieda Eiropa”, “Zaļa Eiropa”, “Savienota Eiropa”, “Sociāla un iekļaujoša Eiropa”, kā arī “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa”, kurus konkursa rezultātā izraudzījusi ekspertu žūrija – labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, FICIL pārstāve, SCHWENK Latvija valdes locekle Evita Goša, Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis, biedrības Pilsēta cilvēkiem valdes loceklis Kārlis Krēķis un ilgtspējas eksperte Inesi Dosē.
Kategorijā “Konkurētspējīga un vieda Eiropa” tika novērtēti projekti, kuri veicina inovatīvu un viedu ekonomikas pārveidi un reģionālu IKT savienojamību, kā arī parāda inovatīvas pieejas pētniecības un inovācijas stratēģiju īstenošanai. Godpilno pirmo vietu šajā kategorijā ieguva projekts “Ringo”, kura ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki radījuši unikālu silīcija fotonikas tehnoloģiju, kas nodrošina ātrus un energoefektīvus datu savienojumus nākotnes sakaru tīklos. Otrās vietas ieguvējs bija Latvijas Zinātnes padomes projekts pēcdoktorantūras atbalstam. Projekta ietvaros atbalstīti jaunie zinātnieki, veicinot Latvijas zinātnes un ekonomikas attīstību. Savukārt trešajā vietā pēc žūrijas vērtējuma šajā kategorijā ierindojās AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra projekts “eParaksta risinājumu attīstība”, kura ietvaros modernizēti digitālās identitātes un elektroniskā paraksta pakalpojumi, radot jaunus, ērtus un drošus risinājumus.
Kategorijas “Zaļa Eiropa” uzmanības centrā bija projekti, kuri veicina tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, zaļās un zilās investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību, kā arī ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidē. Rezultātā pēc žūrijas vērtējuma pirmo vietu ieguva Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta un SIA "VLT" projekts, kura mērķis bija izstrādāt ilgtspējīgu iepakojumu no dabīgām šķiedrām, biopolimēriem un sēņu micēlija, tādējādi piedāvājot alternatīvu plastmasas izmantošanai un attīstot ilgtspējīgu un videi draudzīgu ražošanu. Otrajā vietā ierindojās Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta projekts, kas koncentrējas uz bērza tāss ekstraktvielu mikrodaļiņu ieguvi un to funkcionālo izmantošanu eko-inovatīvos produktos. Savukārt trešo vietu šajā kategorijā ieguva SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” projekts “BNA pārstrāde poligonā "Brakšķi", ieviešot unikālu bioloģiski noārdāmo atkritumu anaerobās fermentācijas rūpnīcu, kas nodrošina pilnu atkritumu pārstrādes procesu.
“Savienota Eiropa” kategorijā galvenā uzmanība tika veltīta projektiem, kuri uzlabo mobilitāti un savienojamību. Kā pirmās vietas ieguvējus žūrija nominēja SIA "Daugavpils satiksmi" ar projektu, kura ietvaros Daugavpilī uzlabota tramvaju infrastruktūra. Otrās vietas ieguvēji, žūrijasprāt, bija Liepājas valstspilsētas pašvaldības projekts, kurā ar ES investīciju atbalstu veikta Grīzupes ielas pārbūve, uzlabojot pilsētas transporta infrastruktūru un sasaistot to ar Eiropas transporta tīklu. Trešajā vietā savukārt ierindojās Dienvidu industriālās maģistrāles projekts, kuru īstenojusi Valmieras novada pašvaldība.
Kategorijas “Sociāla un iekļaujoša Eiropa” centrā bija projekti, kuri īsteno Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Pirmajā vietā žūrija virzīja VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” projektu, kura ietvaros Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ieviesta mūsdienīgāka, kvalitatīvāka un efektīvākā veselības aprūpes infrastruktūra, izveidota jauna Bērnu un jauniešu psihiatriskās veselības centra ēka. Tāpat projekta ietvaros izveidots Neatliekamās medicīnas centrs, kas piedāvā pacientiem augstāku drošību un ērtības. Otras vietas ieguvējs šajā kategorijā bija Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekts ar mērķi reģionā palielināt pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem. Savukārt trešajā vietā žūrija bija nominējusi Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas projektu, kas nodrošina iekļaujošu vidi Rēzeknē, attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus personām ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem.
Kategorijā “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa” tika apbalvoti projekti, kuri veicina visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību. Pēc žūrijas vērtējuma pirmo vietu pelnīti saņēma Ventspils valstpilsētas pašvaldības iestādes "Ventspils muzejs" projekts, kurā ar ES finansējuma palīdzību izveidots jaunais Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, kas sniedz iespējas glabāt un popularizēt Ziemeļkurzemes kultūras mantojumu. Otrajai vietai tika virzīts biedrība "Radošās Idejas" projekts, kura rezultātā veicināta uzņēmējdarbība Balvu novadā, stiprināta atbalsta sistēma un pieeja moderniem resursiem, radot iespējas vietējai kopienai. Savukārt trešās vietas ieguvējs bija Dobeles novada pašvaldības projekts, kurā ar ES finansējumu veikta Dobeles Livonijas ordeņa Pils un tā teritorijas pārbūve, pārvēršot to par kultūrvēsturisku centru.
Kopumā FM organizētajā konkursā “Reģionu zvaigznes 2024” pieteicās 116 ES fondu līdzfinansēti projekti.
Latvija pēdējo divdesmit gadu laikā, pateicoties Kohēzijas politikas investīcijām, ir ievērojami palielinājusi savu labklājību un uzlabojusi dzīves kvalitāti, saņemot plašu spektru ar ieguvumiem. Kopumā divdesmit gados no ES fondiem Latvija saņēmusi ap 18 miljardiem eiro. Tas Latvijai ļāvis realizēt vairāk nekā 14 tūkstošus dažādu projektu Kohēzijas politikas fondu ietvaros. Raugoties no ekonomikas attīstības viedokļa, šīs investīcijas minēto 20 gadu griezumā Latvijai devušas līdz 1 % lielu pienesumu IKP veidošanā. ES fondu ieguldījumi valstiskā līmenī stratēģiski visus šos gadus plānoti tā, lai visas nozares tiktu atbalstītas sabalansēti. Ieguldījumi bijuši gan infrastruktūras attīstībā - valsts, pašvaldību, privātajā, gan cilvēkos. Atbalstītas transporta, veselības, izglītības, kultūras, uzņēmējdarbības, un tiesu joma.
