ES fondi ir daļa no ES kohēzijas politikas, kuras mērķis ir mazināt reģionālās attīstības atšķirības un veicināt līdzvērtīgas iespējas visā ES. Kohēzijas politikas ES fondi, kuri nereti publiski tiek kļūdaini jaukti ar atsevišķo Kohēzijas fondu, ietver Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF) un Kohēzijas fondu (KF), kuri kopā ir būtisks ieguldījumu avots reģionu attīstībai un ilgtspējīgai izaugsmei Latvijā.
Līdz 2025. gada decembrim apstiprināti ES fondu investīciju noteikumi par 4 miljardiem eiro jeb 95 % no Latvijai pieejamā 4,2 miljardu eiro ES fondu finansējuma. No vēl apstiprināmā regulējuma lielākā daļa - 80 % jeb 162 miljoni eiro ir jau saskaņošanas procesā, un apstiprināmas ir galvenokārt jaunās investīcijas pēc vidusposma pārdalēm.
Projektu atlases izsludinātas 3,8 miljardu eiro apmērā jeb 90%, tostarp apjomīgākās veselības veicināšanā un aprūpē, digitalizācijā, ilgtspējīgā mobilitātē un reģionu attīstībā. Projektu līgumi noslēgti par 2,5 miljardiem eiro jeb ~ 60% no pieejamā finansējuma. Lielākie ieguldījumi tiek virzīti mājokļu un publisko ēku energoefektivitātei, atjaunīgās enerģijas ražošanai, pētniecībai, digitālajiem risinājumiem, kā arī transporta infrastruktūras un ostu attīstībai.
ES fondu līdzfinansējuma maksājumi finansējuma saņēmējiem projektu īstenošanai sasniedz 729 miljonus eiro. Līdz ar projektu intensīvāku ieviešanu turpmākajos gados – prognozējams būtisks izmaksātā ES fondu atbalsta palielinājums. Tas ir raksturīgi šai fondu cikla fāzei, jo pēc projektu līgumu noslēgšanas seko iepirkumi, projektēšana un būvdarbi vai pakalpojumu sniegšana, un lielākā daļa izdevumu tiek deklarēti vēlāk projekta īstenošanas gaitā. Atbilstoši ES regulējumam ES fondu projekti ieviešami līdz 2030. gadam.
Šī gada 11 mēnešos no valsts budžeta ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijām izmaksāts vēsturiski lielākais apjoms – vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. Kopumā šogad no valsts budžeta konkrētām investīcijām plānots novirzīt aptuveni 1,4 miljardus eiro, kas ir divkāršs apjoms salīdzinājumā ar 2024. gadu.
Jānorāda, ka Latvijai 2021.-2027. gadā piešķirtā ES fondu aploksne 4,2 miljardi eiro tiek investēta saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu. ES fondu projektu atlases un konkursi ir balstīti skaidros kritērijos, nacionālajās prioritātēs un iesaistot sociālos un sadarbības partnerus.
Šobrīd galvenais uzsvars ir uz Atveseļošanas fonda (AF) plāna reformu un investīciju rādītāju izpildi, kas noslēdzas 2026. gada rudenī. Līdz šī gada beigām Latvija iesniegs kārtējo jeb jau ceturto AF maksājuma pieprasījumu Eiropas Komisijai (Ek) 371,2 miljonu eiro apmērā par rādītāju izpildi. Noslēdzošais maksājuma pieprasījums par 503,7 miljoniem eiro jāiesniedz līdz 2026. gada septembra beigām. Plāns tiek mērķtiecīgi ieviests, lai no EK saņemtu visu pieejamo 1,97 miljardu eiro piešķīrumu par reformu un investīciju īstenošanu.
Vienlaikus tiek nodrošināts ES fondu investīciju apjoma kāpinājums turpmākajos gados līdzsvarotā tempā, regulāri ES fondu tematiskajās komitejas sanāksmēs vērtējot investīciju progresu. Ministrijām ir noteikts laikus ziņot par riskiem un atbrīvojušiem līdzekļiem projektos. Finansējuma pārdales tiek izmantotas kā efektīvs risku pārvaldības instruments. Tas ir, ja tiek fiksētas aktivitātes, kur investīciju progress kavējas, pieejamie resursi tiek pārvirzīti sabiedrībai un valstij būtiskām prioritātēm. Tā, piemēram, tika rasta iespēja Latvijas Onkoloģijas centra otrā posma īstenošanai pārdalīt 48,3 miljonu eiro, kas ir ES fondu daļa un nacionālais līdzfinansējums.
