Ekspedīcijai izvēlētais Laugas purvs Limbažu novadā ir piemērs dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības sekmīgai līdzās pastāvēšanai – 740 ha plašajā dabas liegumā tiek saglabāts dabiskais purvs, bet turpat blakus notiek kūdras ieguve un lielogu dzērveņu rūpnieciska audzēšana purva teritorijā, kas pēc kūdras izstrādes ir rekultivēta.
Tieši iespēja iepazīt purva dažādību bija viens no interesantākajiem aspektiem arī ekspedīcijas dalībniekiem. Pieredzētajā dalās Daiga no Ikšķiles, kura pārgājienā devās kopā ar ģimeni: “Pārgājiena stiprā puse bija tā, ka redzējām ne tikai dabisko, bet arī saimniecisko un rekultivēto purvu, kurā aug dzērvenes. Purvos ekskursijās iepriekš esmu gājusi, bet saimnieciskā purvā turpat pie aizsargājama purva gan biju pirmo reizi. No ekspedīcijas vadītājas uzzinājām daudz jauna par augstā purva veidošanos un to, kāpēc vietā, kurā teorētiski ir tik daudz ūdens, tur esošie augi un koki to īsti nemaz nesaņem. Pirmo reizi paturējām rokās arī kūdras klučus, kuri tobrīd žāvējās kūdras laukā.”
Kūdra – ilgtspējīgs resurss
Lai nokļūtu līdz purva aizsargājamai daļai, dalībnieki devās gar kūdras ieguves lauku. Tajā “LVM Zemes dzīles” vadītāja Kristīne Ansone pastāstīja par kūdras ieguves metodēm un kūdras nozīmi tautsaimniecībā un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā.
“Kūdra ir unikāla Latvijas dabas bagātība un arī ļoti vērtīgs resurss, kas tiek plaši izmantots substrātu ražošanā dārzkopībai. Kūdras substrāts ir neaizstājams jauno stādiņu audzēšanā, tajā skaitā koku stādu. Piemēram, vienā kubikmetra kūdras substrāta Latvijas valsts mežu kokaudzētavās iestāda 7 500 priežu stādus, ar kuriem atjauno 2,5 hektārus meža, kas gadiem ilgi no atmosfēras piesaistīs oglekli. Līdz ar to klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā liela nozīme ir ne tikai kūdrai, kas atrodas purvā un sevī ieslēgusi oglekli, bet arī tai kūdrai, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā. Latvijā kūdra tiek iegūta tikai 4 % no visiem Latvijas purviem, kuros atrodas kūdras resursi” dalībniekiem skaidroja K. Ansone.
Dabas vērtībām bagāts purvs
Dažus simtus metrus tālāk no kūdras ieguves laukiem sākas aizsargājamais augstais purvs, kurā noritēja lielākā ekspedīcijas daļa, ar purva kurpēm nereti pārvarot arī sevišķi mitras purva vietas, kas mānīgi slēpās zem biezās sniega kārtas. Laugas purva dabas lieguma lielāko daļu veido izcilas kvalitātes augstais jeb sūnu purvs ar diviem lielākiem ezeriem – Višezeru un Lodes ezeru – un daudziem nelieliem purva ezeriņiem, lāmām un akačiem. Ekspedīcijas dalībnieki sasniedza arī vairāk nekā 10 hektārus plašo Višezeru. Šajā dabas liegumā sastopamas 35 īpaši aizsargājamas sugas un astoņi purva biotopu veidi.
Iespēja redzēt rekultivētu purvu
LVM ilgtspējīgi apsaimnieko kopumā 57 kūdras ieguves vietas, kurās 2022. gadā tika iegūtas 0,9 miljoni tonnas kūdras. Kūdras ieguve ir lēna, tāpēc vienā purvā tā notiek pat vairākus gadu desmitus. Kad kūdras ieguve tiek pabeigta, tajās tiek veikta rekultivācija. Pārdomāta ieguves vietas rekultivācija ir daļa no ilgtspējīgas kūdras ieguves un zemes apsaimniekošanas, mazinot ieguves ietekmi uz vidi un sabiedrību. Rekultivācijas laikā ieguves teritorija tiek sagatavota nākamajam lietderīgajam zemes izmantošanas mērķim, piemēram, mežsaimniecībai, purvu atjaunošanai vai purvam raksturīgas vides veidošanai, lauksaimniecībai un citiem mērķiem. Šajā pārgājienā ikviens varēja redzēt rekultivētu purva platību, kurā 22 hektāros tiek audzētas dzērvenes.
Pārgājiena noslēgumā, kā ierasts, dalībnieki sildījās pie ugunskura, iestiprinoties ar līdzņemtajām uzkodām un daloties gūtajos iespaidos.
LVM regulāri rīko izglītojošus pārgājienus dabā ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar dabas vērtībām un LVM ieguldījumu to apzināšanā un aizsardzībā, kā arī ilgtspējīgu mežsaimniecību un iedzīvotāju iespējām izmantot meža ekosistēmu pakalpojumus. Iepriekš notikuši gandrīz 10 pārgājieni, kuros varēja iepazīt dabiskiem meža biotopiem raksturīgās koksnes sēņu sugas, mācīties atpazīt dažādas meža dzīvnieku pēdas mežā, uzzināt vairāk par piejūras biotopiem un citiem tematiem.
