“Latvijas un Igaunijas cieša sadarbība ir pamats spēcīgākam un konkurētspējīgākam Baltijas reģionam. Šādas vizītes ir iespēja ne tikai dalīties pieredzē un apmainīties ar labāko praksi, bet arī rast kopīgus risinājumus mūsu valstu un Baltijas reģiona izaicinājumiem, piemēram, Rail Baltica izmaksu vadīšanā, nodokļu politikas harmonizācijā un ekonomikas izaugsmes veicināšanā,” vizītes laikā norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Diskusiju gaitā īpaša uzmanība tika vērsta abu valstu ekonomikas tendencēm, kas, ņemot vērā ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļus, 2024. gadā ir īpaši izaicinošas. Igaunijas makroekonomiskie dati demonstrē iekšzemes kopprodukta (IKP) prognožu pazemināšanos, ņemot vērā ārējo eksporta tirgu ietekmi un vāju iekšzemes pieprasījumu. Tas rada papildu spiedienu uz ekonomiku un prasa mērķtiecīgus politiskos lēmumus. Igaunijas kolēģi iepazīstināja ar izmaksu samazināšanas plāniem, kas paredz četru gadu laikā valsts budžeta izmaksas samazināt par 1 miljardu.
Nozīmīgs diskusiju temats bija arī nodokļu izmaiņas turpmākajiem gadiem. Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstināja ar nodokļu izmaiņām, kas tiks iekļautas “drošības nodokļu pakā”, tostarp 2% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieaugums no 2025. gada 1. jūlija, jauns 2% iedzīvotāju ienākuma nodoklis un 2% uzņēmumu ienākuma nodoklis no 2026. gada 1. janvāra, kā arī citas izmaiņas. Vienlaikus Latvijas pārstāvji iepazīstināja ar darbaspēka nodokļu izmaiņām, kas paredz vienotu neapliekamo minimumu, dubultotu neapliekamo minimumu pensionāriem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa vienkāršošanu un citas izmaiņas.
Īpaša uzmanība tika pievērsta stratēģiskajam Baltijas transporta tīkla projektam Rail Baltica. Tā sekmīga īstenošana prasa ciešu izmaksu kontroli un sadarbību starp Baltijas valstīm. Igaunijas kolēģi iepazīstināja ar risinājumiem, kas palīdzējuši samazināt projekta izmaksas līdz 3,1 miljardam. Atzīstot, ka tehniski projekts Latvijā un Igaunijā nav ļoti atšķirīgs, igauņu kolēģi norādīja uz atšķirīgo pieeju iepirkuma stratēģijai un projektēšanas darbu veikšanai. Viņu pieeja ir bijusi rūpīgi izvērtēt prasības un atstāt tikai nepieciešamāko tehnisko prasību minimumu un veidot iepirkumu stratēģiju, projektu sadalot mazākās lotēs. Tas ļāvis iepirkumu procesam kvalificēties plašākam lokam dalībnieku, tādējādi veicinot konkurenci un samazinot piedāvāto cenu.
