“Baltijas valstis un Vācija ir vienotas aicinājumā par elastīgu un uz nākotni vērstu ES budžetu, kas stiprina Eiropas drošību, konkurētspēju un solidaritāti. Līdzīgi kā Latvija, visas valstis šobrīd detalizēti analizē EK priekšlikumu ES daudzgadu budžetam, un ir skaidrs, ka turpmākās diskusijas, lai nonāktu pie visu ES dalībvalstu kopīga lēmuma, nebūs vienkāršas. Tajā pašā laikā apliecinājām Baltijas valstu un Vācijas ciešās attiecības un kopīgo mērķi – stiprināt Eiropu, tās ekonomiku, kapitāla tirgus un aizsardzības spējas,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Līdz ar diskusijām par reģionālā kapitāla tirgus nākotni Baltijas valstu un Vācijas finanšu ministri pārrunāja EK priekšlikumu par ES ilgtermiņa budžetu jeb Daudzgadu finanšu shēmu 2028. – 2034. gadam. Latvijas finanšu ministrs uzsvēra nepieciešamību nodrošināt vienkāršāku un elastīgāku ES budžetu, kas vienlaikus saglabātu pietiekamu finansējumu Kohēzijas un Lauksaimniecības politikām un sniegtu mērķētu atbalstu valstīm, kuras robežojas ar agresorvalstīm un piedzīvo lielu sociāli ekonomisko ietekmi kara Ukrainā dēļ. Valstu fokusā ir dažādas prioritātes, un finanšu ministri atzina, ka turpmākās diskusijas, lai nonāktu pie visu ES dalībvalstu kopīga lēmums, nebūs vienkāršas.
Pēc Otrā pasaules kara Lietuvā izvietota pirmā Vācijas brigādes līmeņa vienība ārpus valsts teritorijas, un jau šobrīd Lietuvā dienē aptuveni 700 Vācijas karavīru. Līdz 2027. gadam Vācijas klātbūtni plānots paplašināt līdz 5 000 Bundesvēra personāla. Vācijas finanšu ministrs uzsvēra, ka Vācija un Baltijas valstis ir cieši sabiedrotie un uzticami partneri drošības stiprināšanā Eiropas austrumu flangā. Finanšu ministri apsprieda arī iespējas nacionālajā budžetā palielināt izdevumus aizsardzības spēju kāpināšanai, kā arī nepieciešamību nodrošināt ilgtermiņa finansiālu atbalstu Ukrainai, tostarp jauna ES instrumenta izveidi un tiesiskos risinājumus iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu novirzīšanai Ukrainas atjaunošanai.
Sanāksmes laikā puses vienojās nākamajā gadā atkārtoti tikties Rīgā, un Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzaicināja Igaunijas un Lietuvas ministrus piedalīties Baltijas kapitāla tirgu konferencē, kas šī gada 27. novembrī norisināsies Rīgā. Konference būs veltīta diskusijām par kapitāla tirgu attīstības iespējām reģionā, izceļot to nozīmi ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanā, īpaši saistībā ar pieaugošajām aizsardzības vajadzībām un budžeta deficīta izaicinājumiem. Būtiska loma diskusijās tiks pievērsta arī privātā sektora iesaistes veicināšanai un Baltijas kapitāla tirgu integrācijas stiprināšanai.
Vizītes izskaņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu finanšu ministri parakstīja kopīgu vēstuli ERAB, aicinot ERAB piešķirt jaunu impulsu līdzšinējai sadarbībai un kopīgi strādāt pie tirgus infrastruktūras un regulējuma pilnveides, finanšu instrumentu pieejamības paplašināšanas, institucionālo investoru piesaistes veicināšanas un finanšu pratības uzlabošanas uzņēmēju un investoru vidū. Tāpat vēstulē rosināts atjaunot sadarbības memorandu un rīkot īpašu sesiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību ERAB ikgadējā sanāksmē, kas 2026. gada 5.–7. jūnijā norisināsies Rīgā. Tādējādi starptautiskajai sabiedrībai tiktu demonstrēta Baltijas valstu vienotība un reģiona investīciju potenciāls.
Spēcīgs Baltijas kapitāla tirgus ir būtisks instruments reģiona ekonomikas izaugsmei. Tas ne vien nodrošinātu plašākas finansēšanas iespējas uzņēmumiem, bet arī veicinātu investīciju plūsmu un uzlabotu Baltijas valstu konkurētspēju. Līdz šim ERAB ir bijis nozīmīgs partneris Baltijas kapitāla tirgu attīstībā, un tiek augstu vērtēts tās ieguldījums reģionāla un funkcionāla kapitāla tirgus izveidē.
Lai saglabātu attīstības tempu, ir būtiski stiprināt Baltijas reģiona konkurētspēju un redzamību, īpaši ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus, klimata mērķus un digitalizācijas vajadzības. Stabils un attīstīts reģionālais kapitāla tirgus kalpos arī kā pamats Uzkrājumu un investīciju savienībai, kas veicinās investīciju iespējas, mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu un pārrobežu barjeru mazināšanu.
Baltijas valstis ar ERAB sadarbojas kopš 2017. gada, kad tika parakstīts saprašanās memorands par kapitāla tirgus attīstību. Memorands ir bijis pamats vairākām kopīgām iniciatīvām, tostarp tehniskā atbalsta nodrošināšanai, investīciju piesaistei un regulējuma pilnveidei.
