Ieguvēji no digitālo risinājumu attīstīšanas1 būs gan iedzīvotāji, gan ārstniecības personas. Finansējums tiek plānots vairāku būtisku risinājumu attīstībai, piemēram, jauna pacientu e-veselības portāla izveidei, informācijas paplašināšanai pacienta elektroniskajā kartē E-veselībā, vienotas elektroniskas rindas izveidē, skrīninga uzlabošanā, ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra pilnveidē u.c.. Risinājumi kopumā būs vērsti uz jaunām funkcionalitātēm, lai veicinātu veselības datu pieejamību efektīvākai veselības nozares pakalpojumu sniegšanai, saņemšanai, veselības nozares uzraudzībai un veselības politikas plānošanai.
Valdībā pieņemtie noteikumi nosaka kārtību, kādā īstenojami digitalizācijas projekti, kuru ieviešana paredzēta līdz 2029. gada beigām. Plānots, ka finansējumu saņems iestādes, kuru pārziņā ir valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi un pakalpojumi veselības nozarē - Latvijas Digitālās veselības centrs, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Lai nodrošinātu projektu savstarpējo saskaņotību un radīto IKT risinājumu izmantošanu, Latvijas Digitālās veselības centrs nodrošinās visu digitālās veselības projektu īstenošanas pārraudzību, tai skaitā veselības aprūpes jomas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras izstrādi, tās pārvaldību, piekļūstamības un gala lietotāju vajadzību uzraudzību.
Digitalizācija ir virziens, ko paredz Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Digitālās veselības stratēģija līdz 2029.gadam un citi nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumenti. Atbilstoši izmantota, digitālā veselība palīdz novērst hospitalizācijas un slimību komplikācijas vai samazināt to iestāšanās risku, samazināt izmeklējumu dublēšanu, nodrošināt labāku veselības aprūpes koordināciju cilvēkiem ar hroniskām slimībām, veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu veselības aprūpē un veselības politikā, kā arī citās jomās, kurās tiek izmantoti veselības nozarē radītie dati. Nozīmīgs jautājums digitālās veselības datu kontekstā ir arī Latvijas iekļaušanās Eiropas veselības datu telpā.
1 Ministru kabineta noteikumi “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4. pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”
