“Darba devēji grib paļauties uz to, ka Latvijas izglītības sistēma sagatavos darba tirgus prasībām atbilstošus skolu absolventus. Lai tas izdotos, divi izšķiroši priekšnosacījumi kvalitatīvai izglītībai ir – meistarīgi skolotāji un mācību saturam atbilstoši mācību līdzekļi. Skolotāju pieejamību vienā gadā neatrisināsim, bet sagādāt katram bērnam pilnu mācību līdzekļu komplektu varam jau nākamgad. Tādēļ kritiski raugāmies uz budžetā paredzēto 0,53% finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei un rosinām uz papildus finansējuma piešķiršanu 14 miljoni EUR 2025. gada budžetā,” pauž LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Pirmkārt, nav saprotams, kādos datos un normatīvajos aktos balstās ministriju paustais par finansējuma apmēru mācību līdzekļu iegādei. Pēc IZM sniegtās informācijas, šā gada budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti 28,30 EUR uz vienu skolēnu, bet nākamgad — 35,20 EUR, tātad par 30% vairāk. Finanšu ministrijas (FM) veidotajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” ir norādīts, ka 2024. gadā kopējais finansējums mācību līdzekļu iegādei bija 9,43 miljoni EUR un 2025. gadā plānotais finansējums ir 9,48 miljoni EUR, tātad par 0,53% vairāk. Tātad, IZM un FM sniegtā informācija nesakrīt vai arī nav pietiekoši izskaidrota.
Otrkārt, publiskajā telpā būtiski ir nošķirt skolēnu mācību līdzekļus no metodiskajiem materiāliem, tā novēršot risku izplatīties maldiem par katram no mērķiem paredzētā finansējuma apmēru un avotiem. Skolēnu mācību līdzekļus (grāmatas, darba burtnīcas u.tml.) mācību procesā izmanto skolēni, un šim mērķim finansējumu aprēķina un no valsts budžeta piešķir par katru skolēnu (IZM solītie 35,20 EUR uz skolēnu vai FM paredzētie 9,48 miljoni EUR kopā 2025. gadā). Savukārt, metodiskos materiālus mācību procesā izmanto pedagogi, un to izstrādei piešķirts finansējums no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem – kopā 9,5 miljonu EUR līdz 2028.gadam apmērā.
Pieņemot, ka mācību līdzekļu pieejamību prognozējam atbilstoši IZM solītajam – 35,20 EUR uz skolēnu – ir skaidrs, ka par šo summu var iegādāties mācību līdzekļus katram skolēnam 1-2 mācību priekšmetos. Skolēni apgūst 6-12 dažādus mācību priekšmetus gadā, un to apguvei nepieciešamas ne tikai grāmatas, bet arī darba burtnīcas un cita veida materiāli.
LDDK aprēķini par papildus nepieciešamo finansējumu balstās pieejamos datos par skolēnu skaitu valstī, mācību līdzekļu vidējām izmaksām un pašvaldību pieredzēm par to, kā tiek izlietots piešķirtais finansējums. 14 miljonu EUR papildus finansējuma atrašana paredzētu pilnu mācību komplektu (t.sk.darba burtnīcu un digitālo mācību līdzekļu) iegādi visos izglītības līmeņos visos mācību priekšmetos visiem izglītojamajiem. Tas sevī ietver arī viskritiskāk nepieciešamos 4,6 miljonus EUR priekš 1.-6.klašu vecumposma - jaunajam mācību saturam atbilstošas trūkstošās mācību grāmatas visos mācību priekšmetos katram bērnam.
Salīdzinot situāciju Baltijas valstīs, šobrīd mācību līdzekļu iegādei Latvijā ir paredzēts mazākais finansējums uz vienu skolēnu (skat. 1. attēlu).
“Vērtējot centralizēto eksāmenu rezultātus un mācību snieguma dinamiku ilgtermiņā, ir skaidrs, ka liels daudzums Latvijas skolu absolventu neapliecina tādas zināšanas un prasmes, it īpaši matemātikas un dabaszinātņu jomā, kas ļautu tiem veiksmīgi integrēties darba tirgū un strādāt augstas pievienotās vērtības nozarēs. Ņemot vērā, ka obligātā izglītība ir valsts garantētā izglītība, vismaz šajā izglītības posmā jānodrošina pilnā apmērā nepieciešamais finansējums mācību līdzekļu iegādei, nevis tikai solītie 35 EUR,” skaidro LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Liene Voroņenko.
LDDK rosina atbildīgajām ministrijām un Saeimai rast finansējumu gan, lai palielinātu uz vienu skolēnu piešķirto finansējumu mācību līdzekļu iegādei, gan izveidot valsts autoru komandu, kas izstrādātu pilnvērtīgus mācību komplektus prioritārajos mācību priekšmetos (autortiesības piederētu valstij) un attiecīgi izdevniecības ar zemākajām izmaksām nodrošinātu šādu mācību grāmatu izdošanu. Stabils, prognozējams un pietiekams finansējums mācību līdzekļu iegādei veicinātu arī aktīvāku izdevniecību iesaisti mācību materiālu izstrādē, palielinot to pieejamību kopumā.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
