Katru gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, viena no galvenajām tradīcijām, ir sveču iedegšana, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī un godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu. Galvaspilsētā svecīšu iedegšana ir īpaši iecienīta uz Rīgas pils akmens mūra.
Lai pasargātu Rīgas pils vēsturiskā mūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, VNĪ jau ir uzstādījusi pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidoto tērauda aizsargsietu, kā arī smilšu vanniņas uz ietves. Svecīšu novietošanai paredzētais aizsargsiets veidots no 175 posmiem, kuru garums ir 184 metri, bet platums – viens metrs. Uz viena aizsargsieta posma var izvietot 60 svecītes, bet visā sieta garumā var novietot 10,5 tūkstošus svecīšu.
“Lāčplēša dienas svecīšu aizdegšanas tradīcija palīdz cilvēkiem apzināties, cik svarīga ir Latvijas neatkarība un cik daudz cilvēku ir cīnījušies, lai šo brīvību iegūtu. Tā ir arī iespēja pārdomāt Latvijas vēsturi un izjust tautas vienotības sajūtu, vairojot patriotismu mūsos un mūsu bērnos. Turklāt šogad jau trešo gadu esam vienoti ar Ukrainas tautu cīņā par brīvību,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.
Lai saudzētu Rīgas pils atjaunoto apkārtmūri un veicinātu sveču atkārtotas izmantošanas iespējas, VNĪ aicina izvēlēties stikla ietvaros iepildītas svecītes, tādējādi arī pasargājot atjaunoto pils akmens mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem sveču pārpalikumiem.
Pēdējos divus gadus pie Rīgas pils mūra pēc Lāčplēša dienas pasākumiem katru gadu tiek savākti aptuveni 200 kg sveču pārpalikumu, no kuriem Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam tiek izgatavotas aptuveni 1000 ierakumu sveces. Arī šogad tie tiks nodoti sveču izgatavošanas meistarklasēm pārstrādei par ierakumu svecēm sūtīšanai uz Ukrainu.
Rīgas pils - viena no skaistākajām viduslaiku pīlīm Latvijā - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pērn VNĪ vadībā noslēdzās Rīgas pils senākās daļas – kastelas jeb konventa atjaunošanas darbi un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs šoruden ir atgriezies savā vēsturiskajā mājvietā un atvēris durvis apmeklētājiem. Rekonstrukcijas laikā pils kastelas daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un pielāgojot telpas muzeja vajadzībām. Atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu atjaunošanai, noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu un izceļot telpu sākotnējo tēlu. Atjaunots pagrabstāvs, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas – kapela un svētku ēdamzāle jeb remteris.
