“Vēsturiskās ēkas sienās gadu gaitā zem logiem bija izveidojušās lielas plaisas, kuru veidošanos ietekmēja paaugstinātais gruntsūdens līmenis, kā arī līdzās ēkai esošais ceļš, kas radīja nevēlamas vibrācijas.
Turklāt padomju gados, kad ēka netika izmantota, vienā no telpām glabājās minerālmēsli. Tas radīja sāļu kristalizāciju uz ķieģeļiem, veicinot to pulverizāciju un virsmas zudumus. Lai kristalizējušos sāļus noņemtu, tika veikta ķieģeļu virsmas atsāļošana ar ūdens kompresēm, kā kompreses materiālu izmantojot lignīnu. Dažviet ķieģeļu virsmai bija radusies zudums no 7 līdz pat 25 mm,” par darbu gaitu stāsta LVM Vijciema čiekurkaltes pārzinis Ivars Palejs.
Restaurācijas darbu ietvaros tika veikts ķieģeļu mūra konstrukcijas pastiprināšana, pirms tam nomazgājot valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa fasādes virsmu, lai noņemtu sūnas, aļģes un citus netīrumus.
Savukārt šogad no augusta līdz septembra beigām noritēja mūra šuvošana. Vēsturiskās čiekurkaltes pārzinis norāda, ka šuves tika veidotas analogi fasādē esošajām ar izliekumu. Šis darbs esot bijis laika ziņā apjomīgākais un prasīja no darbu veicējiem strādniekiem pacietību.
Kopš 2000. gada Vijciema čiekurkalti apsaimnieko LVM, apvienojot čiekurkaltes pamatdarbību ar vēsturisko vērtību saglabāšanu, jo Vijciema čiekurkalte darbojas arī kā muzejs. 2004. gada pavasarī ēkai tika veikts jumta remonts, pirmais kapitālais remonts 109 gadu pastāvēšanas laikā. 2012. gadā ēkai tika nomainīti logi. Par ēkas izturību liecina 1905. gada revolūcijas laika notikumi, kad ēkā aizbarikādējušies Vijciema kungi. Tika nodedzināta Mežmuižas dzīvojamā māja un medību pils, bet kaltes biezās sienas spēja izturēt gan uguni, gan šauteņu lodes.
