Tiesa vispirms atgādināja, ka brīvības atņemšana būtiski ietekmē personas tiesības, tādēļ procesam, kura ietvaros tiek izvērtēta apcietinājuma nepieciešamība un pamatotība, jāatbilst ne tikai Konvencijas 5.panta 4.punktam, bet arī pamata prasībām, kas izriet no Konvencijas 6.panta (tiesības uz taisnīgu tiesu). Tiesa piekrita valdības apsvērumam, ka izmeklēšanai jābūt efektīvai, kas arī pamato nepieciešamību noteiktu daļu informācijas, kas iegūta izmeklēšanas darbību rezultātā, turēt noslēpumā, liedzot personām, kam ir tiesības uz aizstāvību, pieeju lietas materiāliem, lai nodrošinātu, ka šīs personas neietekmē kriminālprocesa gaitu. Tomēr Tiesa uzsvēra, ka šis mērķis nevar attaisnot būtiskus aizstāvības tiesību ierobežojumus. Ievērojot minēto, Tiesa paskaidroja, ka informācijai, kas pamato apcietinājuma piemērošanu un ir tieši saistīta ar apcietinājuma tiesiskuma izvērtējumu, ir jābūt pienācīgi pieejamai arī aizstāvības pusei.
Izskatāmajā lietā Tiesa uzsvēra, ka izmeklētāju ierosinājumi, iesniedzējiem piemērot apcietinājumu, kas pirms jautājuma izskatīšanas bija izsniegti iesniedzējiem, ietvēra vispārīgu izklāstu par to, kā noziedzīgais nodarījums, iespējams, paveikts. Tomēr Tiesa atzīmēja, ka iesniedzējiem nebija iespējas atspēkot šajos ierosinājumos ietvertos apgalvojumus bez pieejas pierādījumiem, ar kuriem procesa virzītāji tos pamatoja. Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēji bija lūguši iespēju iepazīties ar materiāliem, kas pamatoja pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, tomēr procesa virzītāji šos lūgumus noraidīja. Turklāt tiesas sēdēs, izskatot procesa virzītāju ierosinājumus par pirmstiesas apcietinājuma piemērošanu, izmeklēšanas tiesneši un apelācijas instances tiesa pamatojās uz tiem materiāliem, ar kuriem iesniedzēji bija lūguši iepazīties un attiecībā uz kuriem viņu lūgumi bija noraidīti. Līdz ar to Tiesa secināja, ka šiem materiāliem neapšaubāmi bija nozīmīga loma izmeklēšanas tiesnešu un apelācijas instances tiesas lēmumu par apcietinājuma piemērošanu pieņemšanā. Lai arī izmeklētājiem, izmeklēšanas tiesnešiem un apelācijas instances tiesai minētie materiāli bija pieejami, to saturs nebija pieejams ne iesniedzējiem, ne viņu aizstāvjiem. Šo apsvērumu vadīta Tiesa atzina, ka aizstāvības pusei nebija nodrošinātas tiesības efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus par apcietinājuma nepieciešamību un pamatotību. Līdz ar to Tiesa secināja, ka iesniedzēju kriminālprocesos nebija ievērots pušu līdztiesības princips, un atzina, ka ir pieļauts Konvencijas 5.panta 4.punkta pārkāpums.
Pirmais iesniedzējs lūdza viņam piespriest kompensāciju 20 000 EUR apmērā, bet otrais un trešais iesniedzējs katrs atsevišķi – 10 000 EUR. Tiesa uzsvēra, ka tā nevēlas spekulēt par to, vai tad, ja konkrētie materiāli iesniedzējiem būtu bijuši pieejami un nebūtu noticis Konvencijas 5.panta 4.punkta pārkāpums, izmeklēšanas tiesneši vai tiesa būtu lēmuši citādi. Savukārt attiecībā uz iesniedzēju neapmierinātību, ka viņiem nebija pieejamas pietiekamas procesuālās garantijas saistībā ar lēmumiem piemērot viņiem pirmstiesas apcietinājumu, Tiesa atzina, ka pārkāpuma konstatēšana šajā lietā pati par sevi ir pienācīga atlīdzība, iesniedzēju lūgumus par kompensācijas piešķiršanu noraidot.
Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Pilns 2024. gada 24. oktobra Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes datubāzē (https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22tabview%22:[%22document%22],%22itemid%22:[%22001-237509%22]}). Lai atrastu spriedumu, Tiesas datubāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (66499/17, 80430/17 vai 11223/18) un sprieduma pasludināšanas datums (24/10/2024).
Fakti lietā Sprūds un citi pret Latviju
2017. gada 27. janvārī, 20. februārī un 16. martā tika uzsākti kriminālprocesi. Šajos kriminālprocesos iesniedzēji atzīti par aizdomās turētajiem. Pirmā iesniedzēja kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma (KL) 183.panta otrās daļas un 195.panta trešās daļas, otrā iesniedzēja – pēc KL 183.panta otrās daļas (vēlāk noziedzīgais nodarījums kvalificēts pēc KL 320.panta un 15.panta ceturtās daļas), bet trešā iesniedzēja – pēc KL 217.1panta.
2017. gada 7. jūnijā uz aizdomu pamata par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu Valsts policija aizturēja pirmo un otro iesniedzēju, bet 2017. gada 9. augustā Valsts ieņēmuma dienesta Finanšu policijas pārvalde aizturēja trešo iesniedzēju.
2017. gada 9. jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese atsevišķi izskatīja procesa virzītāju iesniegtos ierosinājumus par drošības līdzekļa – apcietinājums – piemērošanu pirmajam un otrajam iesniedzējam un apmierināja tos. Savukārt 2017. gada 11. augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese piemēroja apcietinājumu trešajam iesniedzējam. 2017. gada 21. jūnijā un 29. augustā Rīgas apgabaltiesa noraidīja iesniedzēju aizstāvju sūdzības par izmeklēšanas tiesneses lēmumiem piemērot iesniedzējiem apcietinājumu. 2017. gada 12. oktobrī otrais iesniedzējs atbrīvots pret drošības naudu 25 000 EUR apmērā.
