Samitu atklās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk). Iecerēts, ka attālināti pasākuma dalībniekus uzrunās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy). Ievadvārdus teiks arī Ministru prezidente Evika Siliņa, ārlietu ministre Baiba Braže un Krimas tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals (Nariman Dzhelyal).
Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samits Rīgā ir daļa no Latvijas visaptverošā atbalsta Ukrainai un ieguldījums noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā. Samitu rīko Saeima ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu – Augstāko Radu, un tajā piedalīsies delegācijas no aptuveni 50 pasaules valstīm.
Dalību samitā apstiprinājušas Albānijas, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Armēnijas, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Čehijas, Čīles, Dānijas, Francijas, Ganas, Grieķijas, Gruzijas, Gvatemalas, Horvātijas, Lietuvas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Islandes, Izraēlas, Libērijas, Kanādas, Kipras, Kostarikas, Jaunzēlandes, Maltas, Malaizijas, Melnkalnes, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Somijas, Šveices, Tongas, Turcijas, Ungārijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas parlamentu delegācijas. Vairums parlamentu samitā būs pārstāvēti spīkeru līmenī. Tāpat samitā piedalīsies starptautisko organizāciju pārstāvji. Samita norisei varēs sekot tiešraidē tīmekļvietnē www.crimea-platform-riga.lv/ un parlamenta YouTube kontā.
Samita ietvaros plānoti arī vairāki citi pasākumi Ukrainas atbalstam, tostarp ekspertu diskusija par Krievijas atbildību un kara ietekmi uz Eiropas drošību.
Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021.gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti ir notikuši Zagrebā un Prāgā.
