Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu. Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam.
Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.
"Mēs esam vadošie atjaunīgās enerģijas ražotāji Baltijas valstīs un šo pozīciju esam gatavi vēl vairāk nostiprināt, jo mūsu rīcībā ir attīstīti atjaunīgās enerģētikas galveno resursu avoti – hidroenerģētika, saules un vēja enerģētikas projekti. Tieši vējam šī ir nozīmīga diena, jo Telšu parks ir kārtējais solis uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmes un zaļās enerģijas ražošanas mērķu sasniegšanā. Jau mazāk nekā pēc 24 mēnešiem vēja parkā darbu sāks modernas un efektīvas iekārtas, kas nodrošinās mūsu Baltijas tirgu ar tīru un atjaunīgu enerģiju," norāda Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.
Jāatgādina, ka Latvenergo ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi Lietuvā 2023. gadā, uzrādot straujāko pakalpojumu eksporta pieaugumu uz Lietuvu no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas strādā kaimiņvalstī, un saņemot "Nameja" balvu. Lietuvā tiek attīstīti saules parki, arī vēja jaudas – bez Telšu parka rudenī ražošanu uzsāks Akmenes vēja parks. Lai arī aprēķini liecina, ka Latvijas vēja enerģijas attīstības potenciāls ir liels – līdz 2030.gadam iespējams attīstīt 1 300 MW sauszemē un 1000 MW atkrastē, tomēr pirmie Latvenergo lieljaudas projekti tiek attīstīti Lietuvā. Pēc Eiropas pieredzes, pašlaik ar vēja enerģiju Eiropā tiek saražotas 272 GW, kas šobrīd nodrošina ap 20 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa un rada ap 300 000 cilvēku nodarbinātību nozarē.
Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs: "Ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas nozīme pasaulē pieaug ar katru dienu. Enerģijas patēriņš palielinās, tāpēc ir būtiski veidot jaunus zaļās elektroenerģijas ražošanas parkus, jo ikviens reģionā realizētais atjaunojamo energoresursu projekts mūs virza tuvāk enerģētiskajai pašpietiekamībai. Tā ir būtiska enerģētiskās drošības kontekstā, kā arī ilgtermiņā nodrošinās zemāku enerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas ir viens no nozīmīgajiem aspektiem investīciju piesaistē, veicot jaunu darbavietu veidošanos."
''Mūsu ģeogrāfiskā situācija ir labvēlīga atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstībai. Lietuvai, Latvijai un Igaunijai ir salīdzinoši neliela ekonomika, toties ir kopīga Baltijas jūras piekraste un liels zaļās enerģijas ieguves potenciāls. Priecājos, ka jau otrais vēja elektrostaciju parka projekts, ko attīsta mūsu kaimiņvalsts – Latvija, veicinās mūsu nacionālās elektroenerģijas ražošanas pieaugumu un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu,'' saka Lietuvas enerģētikas viceministre Daiva Garbaļauskaite (Daiva Garbaliauskaitė). Pēc viceministres domām, katrs šāda apjoma projekts sniedz būtisku ieguldījumu zaļā kursa politikas īstenošanā – attīstot atjaunīgo energoresursu projektus un veidojot labvēlīgu normatīvo vidi, mēs ne tikai tiecamies uz 100 % tīras enerģijas patēriņu līdz 2030. gadam, bet arī nodrošinām ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un nozares izaugsmi.
Būvniecības darbi līdz projekta pabeigšanai notiks "Utilitas Wind" vadībā, bet vēja turbīnu ražošanu, piegādi un montāžu īstenos pasaulē vadošais vēja turbīnu ražotājs "Vestas". Būvniecības infrastruktūras darbus, tostarp pievedceļu, kabeļtīklu un montāžas laukumu izbūvi, nodrošinās UAB "Merko statyba". Projekta kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 200 miljoniem eiro.
