Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Esmu gandarīts par šodienas sarunu, kas bija ļoti konstruktīva – mūsu Eiropas Parlamenta deputāti pauda izpratni par lauksaimniecības būtisko nozīmi gan Latvijas tautsaimniecībā, gan sociālekonomiskās aktivitātes un apdzīvotības nodrošināšanā lauku apvidos. Mēs vienojāmies vēl ciešākai sadarbībai konkrētu jautājumu risināšanā, piemēram, kopējais ES finansējums lauksaimniecībai ir jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī, jāpieliek visi pūliņi, lai beidzot tiktu izlīdzināti joprojām netaisnīgie tiešie maksājumi, kas būtiski kropļo konkurenci, Latvijas lauksaimniekus nostādot neizdevīgā situācijā.”
Tikšanās laikā zemkopības ministrs EP deputātus arī informēja, ka Latvijā nepieciešams nodrošināt palielinātu finansējumu lauku attīstībai, jo iepriekšējos divos periodos mūsu valsts lauksaimniecībai pieejamais finansējums ir samazināts par vairāk nekā 200 miljoniem eiro. Turklāt pašreizējā plānošanas periodā (2023.-2027. gads) vismaz 30 procentu no finansējuma saskaņā ar ES Kopējo lauksaimniecības politiku ir jānovirza ES vides un klimata ambīciju īstenošanai, kas būtiski apgrūtina iespējas orientēt finansējumu lauku ekonomiskajai attīstībai.
“Nav pieņemami, ka tiek izvirzītas arvien jaunas ambīcijas, bet lauksaimniekiem – tikai jaunas papildu prasības, neparedzot nekādu ES papildus finansējumu to izpildei. Lai spētu īstenot Latvijas un visas ES lauku attīstības ekonomiskās prioritātes un vienlaikus arī īstenotu vides un klimata ambīcijas, finansējums Latvijai ir jāpalielina par 30 procentiem,” paskaidro zemkopības ministrs Armands Krauze.
Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas intereses ES tiktu pārstāvētas visos līmeņos un saskanīgi. Lauksaimniecība vistiešākajā veidā ir saistīta ar citām nozarēm, sākot ar enerģētiku un vides aizsardzību un beidzot ar transportu un infrastruktūras attīstību – ikviens EP lēmums šajos jautājumos vistiešākajā veidā ietekmē arī lauku apvidu attīstības, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nākotni. Tas ir sevišķi svarīgi šodienas apstākļos, kad lauksaimniecības nozare kopš pandēmijas un Krievijas izvērstā kara Ukrainā gandrīz pastāvīgi strādā krīzes situācijā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pārtikas nodrošinājums ir ne tikai Krievijas robežvalstu, bet visas ES nacionālās drošības jautājums. Gan Latvijai, gan ES drošības ziņā ir būtiski saglabāt apdzīvotību ES austrumu robežas daļā, veicinot nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību.
