Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējai 2009. gadā bija piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Pieteikuma iesniedzēja līdz 2021. gada 1. martam nebija iesniegusi pārskatu par elektrostacijas darbību 2020. gadā. Tādēļ Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, bez iepriekšēja brīdinājuma pieteikuma iesniedzējai atcēla minētās tiesības un uzlika pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu par attiecīgo periodu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās normas aizskarot tai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, jo gan pirms apstrīdēto normu spēkā esības, gan šobrīd tiesiskais regulējums paredz vispirms brīdināt komersantu, ja tas ir nokavējis elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņu.
Satversmes tiesa norādīja, ka valsts atbalsts sniedz komersantiem priekšrocības darboties attiecīgajā komercdarbības nozarē. Tādēļ visas sabiedrības labklājības interesēs ir tas, lai valsts atbalsts būtu mērķēts un tiktu sniegts tikai tādiem komersantiem, kuri ievēro tiesību normās noteiktās prasības un ar savu darbību palīdz sasniegt valsts atbalsta mērķi. Komersanta pienākums tam piešķirto tiesību īstenošanā rīkoties kā rūpīgam saimniekam ir jo īpaši nozīmīgs, ievērojot, ka apstrīdēto normu spēkā esības laikā par valsts atbalstu maksāja arī elektroenerģijas galapatērētāji.
Pienākums iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu nav iepriekš nebijusi jauna prasība, kuras īstenošanai komersantam būtu īpaši jāpielāgojas. Kopējais laiks, kurā komersants var sagatavot un iesniegt elektroenerģijas gada pārskatu, – trīs pirmie gada mēneši – ir pietiekami ilgs, lai šo pienākumu varētu izpildīt tiesību normās paredzētajā termiņā un nebūtu nepieciešams par to īpaši atgādināt. Turklāt, ja komersants nepilda tiesību normās noteiktās prasības, tas nevar paļauties uz to, ka valsts joprojām tam sniegs atbalstu un neliks atmaksāt jau saņemto atbalstu par attiecīgo periodu.
Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka Ministru kabinets, nosakot apstrīdētajās normās ietverto pamattiesību ierobežojumu, ir rūpējies par visas sabiedrības interesēm, lai valsts atbalstu saņemtu tikai tie komersanti, kuri izpilda prasības saistībā ar obligātā iepirkuma sistēmu, un līdzsvarojis šīs intereses ar komersanta pamattiesību ierobežojumu. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Saistītā lieta: 2023-35-03
