Cenu pieaugums un dzīves dārdzība (42 %) un ekonomiskā situācija (41 %) bija galvenie temati, kas mudināja Eiropas pilsoņus piedalīties EP vēlēšanās šā gada jūnijā. Trešdaļa vēlētāju (34 %) norāda, ka viņus piedalīties vēlēšanās mudinājusi starptautiskā situācija, bet līdzīga daļa (32 %) minējusi demokrātijas un tiesiskuma aizstāvību. Arī tie, kas vēlēšanās nepiedalījās, norāda, ka dzīves dārdzība (46 %) un ekonomiskā situācija (36 %) būtu varējušas kļūt par iemeslu balsot.
Latvijā aptaujātie (tie, kuru apstiprinoši atbildēja arī uz jautājumu par dalību nesenajās vēlēšanās) kā iemeslu piedalīties visbiežāk minēja ES aizsardzību un drošību (45 %), ekonomisko situāciju (43 %) un starptautisko situāciju (36 %). Tie, kuri vēlēšanās nepiedalījās, kā galvenās tēmas, kas būtu mudinājušas piedalīties, visbiežāk minēja cenu celšanos un dzīves dārdzību (42 %) un ekonomisko situāciju (41 %).
Komentējot aptaujas rezultātus, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola saka: “Vēlētāju aktivitātei sasniedzot augstāko līmeni 30 gadu laikā, jūnijā cilvēki visā Eiropā apliecināja, ka viņu balsij ir nozīme. Viņi mums deva mandātu rīkoties, rast atbildes un risinājumus un radīt pozitīvas pārmaiņas ikdienā. Mēs šos uzdevumus īstenosim. Nākamo nedēļu laikā Parlaments vētīs jauno Eiropas Komisiju, lai tā strādātu pie cilvēkiem visbūtiskākajiem jautājumiem: dzīves dārdzības, ekonomikas stāvokļa, demokrātijas, tiesiskuma, migrācijas un drošības. Parlaments turpinās darbu, lai iedzīvotāju viedoklim ES būtu nozīme.”
Augsts atbalsts ES un uzticība parlamentārajai demokrātijai
Neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, atbalsts ES joprojām ir augsts. Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji ir optimistiski par ES nākotni (65 %, Latvijā - 70 %) un ka viņiem joprojām ir pozitīvs priekšstats par ES (48 %, tikai 16 % norādīja, ka viņiem ir negatīvs priekšstats). Arī Latvijā pozitīvs priekšstats par ES ir 48 % aptaujāto, bet negatīvs - 12 %.
Arī dalība ES tiek vērtēta atzinīgi. Septiņi no desmit eiropiešiem (Latvijā - 71 %) uzskata, ka viņu valsts ir ieguvusi no dalības ES, un šis rādītājs pēdējos gados ir bijis stabils. Kopumā ES ir četri galvenie iemesli, kādēļ dalība ES tiek uzskatīta par izdevīgu: ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm (36 %), miera aizsardzība un drošības stiprināšana (32 %), ES ieguldījums ekonomikas izaugsmē (28 %) un jaunu darba iespēju radīšana (24 %).
Latvijā aptaujātie kā galvenos ieguvumus minējuši mieru un drošību (41 %), ES ieguldījumu Latvijas ekonomiskajā izaugsmē (29 %), ES palīdzību cilvēku dzīves līmeņa uzlabošanā (28 %) un ciešāku sadarbību starp Latviju un citām valstīm (25 %).
EP desmitā sasaukuma sākumā uzticība Eiropas parlamentārajai demokrātijai ir īpaši augsta: 42 % iedzīvotāju ir pozitīvs priekšstats par EP. Tas ir visu laiku augstākais rādītājs. Latvijā 38 % aptaujāto norādījuši, ka viņu izpratnē EP ir pozitīvs tēls.
EP vēlēšanās Eiropas pilsoņi apstiprināja savu atbalstu ES demokrātijai. Vēlētāju aktivitāte bija 50,74 % - augstākā 30 gadu laikā un līdzīga kā 2019. gadā. Salīdzinājumā ar 2019. gada vēlēšanām tā palielinājās 16 no 27 valstīm, arī Latvijā. 56 % iedzīvotāji piekrīt apgalvojumam, ka viņu balsij ES ir nozīme - tas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gada februārī/martā. Latvijā šim apgalvojumam piekrita 36 % aptaujāto, par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā gada sākumā.
Aptaujas rezultātu analīze arī liecina, ka daudziem pilsoņiem balsošana Eiropas vēlēšanās kļūst par ieradumu. Uz jautājumu par balsošanas iemesliem 46 % vēlētāju atbild, ka balso vienmēr, savukārt 42 % apgalvo, ka tas ir viņu kā pilsoņu pienākums, un 20 % norāda, ka viņi vēlas atbalstīt sev tuvu politisko partiju.
Politiskā spēka izvēle 2024. gada vēlēšanās lielākoties balstījās uz to, cik tuvi vēlētāju nostājai un vērtībām bija partiju piedāvājumi. Attiecīgās partijas piedāvājums Eiropas jautājumos bija visbiežāk minētais iemesls, kāpēc izvēle izdarīta par labu konkrētajai partijai, norādīja 47 % aptaujāto (par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā).
Tie, kas piedalījās vēlēšanās, Latvijā kā galveno iemeslu dalībai visbiežāk (60 %) minēja pilsoņa pienākumu, bet 32 % norādīja, ka balso vienmēr. 14 % norādījuši, ka vēlējušies arī atbalstīt politisko partiju, kuras kandidātu uzskati ir tuvi pašu domām. 52 % Latvijā aptaujāto norādīja, ka partiju vispirms izvēlējušies, jo tās sarakstā simpatizēja viens vai vairāki kandidāti.
Pilnus rezultātus var atrast šeit.
Konteksts
Eiropas Parlamenta pēcvēlēšanu Eirobarometra aptauju veica pētījumu aģentūra Verian (iepriekš Kantar Public) no 13. jūnija līdz 2024. gada 8. jūlijam visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē, papildus izmantojot videointervijas (CAVI) Čehijā, Dānijā, Somijā un Maltā. Kopumā tika veiktas 26 349 intervijas (Latvijā - 1015). ES rezultāti tika svērti atkarībā no iedzīvotāju skaita katrā valstī. Papildus svēršanas procedūrai, kas balstīta uz sociāli demogrāfiskajiem mainīgajiem (pēcstratifikācijas svērumi attiecībā uz dzimumu un vecumu, reģionu un urbanizāciju), visu ar Eiropas vēlēšanām saistīto jautājumu rezultāti šajā pēcvēlēšanu aptaujā tika svērti atbilstoši faktiskajai vēlētāju aktivitātei valstī.
