Paredzamie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz virkni precizējumu, taču to galvenais mērķis ir veicināt individuālu pieeju līguma noteikumu skaidrošanā un panākt, lai patērētājs patiešām saprot līguma noteikumus.
Ņemot vērā šī gada jūlija plūdu radītos postījumus, kā rezultātā apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesā radās apdrošināšanas ņēmēju neizpratne un domstarpības par apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, augusta sākumā Ekonomikas ministrija organizēja vairākas tikšanās ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. par izmaksu atteikumiem un iespējām šo procesu pilnveidot.
“Lai arī šovasar PTAC saņēma tikai vienu sūdzību, ir redzams, ka apdrošinātāji ir guvuši mācību un arī paši saprot, cik būtiski ir novērst konfliktus un pārpratumus. Man ir prieks, ka salīdzinoši īsās diskusijās ir panākts konkrēts rezultāts,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Sadarbības rezultātā pēdējās iestāžu tikšanās laikā, kas notika šī gada 1. oktobrī, tika panākta vienošanās par attiecīgiem grozījumiem Apdrošināšanas līguma likumā.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka šogad pēc jūlijā notikušajiem plūdiem, apdrošinātāji bija saņēmuši 9400 atlīdzību pieteikumu (11.septembra dati) un rezervējuši atlīdzības 22,5 miljonu eiro apmērā. Uz to pašu laiku apdrošinātāji bija izmaksājuši 13 miljonus eiro, noregulējot 6300 jeb 68% pieteikumu.
Plānoto likuma grozījumu redakciju vēl ir savstarpēji jāsaskaņo Latvijas Bankai un LAA, bet pēc tam EM to virzīs tālākai apstiprināšanai Ministru kabinetā.
