Papildu finansējuma piesaiste un līdzekļu pārdale
Viens no sēdē apspriestajiem jautājumiem bija papildu ERAF finansējuma nepieciešamība augstas gatavības projektu realizēšanai. Vidzemes pašvaldības uzsvēra, ka tās ir gatavas īstenot vairākus prioritāros projektus līdz 2025. gadam, ja būs pieejami papildu līdzekļi. Ministre piekrita, ka VPR ir bijis veiksmīgs līdzekļu apguvē, un atzina, ka varētu tikt apsvērta līdzekļu pārdale no citiem reģioniem, kur fondu apguve notiek lēnāk. "Šāda pārdale ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus un veicinātu reģiona attīstību," norādīja Bērziņa. Viņa uzsvēra, ka VARAM turpinās darbu pie papildu finansējuma piesaistes, lai turpinātu atbalstīt augstas gatavības projektus.
Transports pēc pieprasījuma – risinājums Vidzemes mobilitātes problēmām
Sēdes laikā VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede izcēla "transports pēc pieprasījuma" modeli kā inovatīvu risinājumu sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošanai attālos un mazapdzīvotos reģionos. Viņa skaidroja, ka šī iniciatīva ir īpaši svarīga pierobežas teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums ir mazs un transporta izmaksas lielas. VPR vadītāja aicināja ministri atbalstīt šo iniciatīvu un rast iespēju piešķirt tai finansējumu.
Ministre Inga Bērziņa pozitīvi novērtēja šo risinājumu, norādot, ka "transports pēc pieprasījuma" varētu kalpot par piemēru citiem reģioniem, kuros sabiedriskā transporta pieejamība ir ierobežota. "Šis risinājums varētu palīdzēs ne tikai risināt mobilitātes problēmas, bet arī sekmēt reģiona klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu," sacīja Bērziņa.
Drošības jautājumi pierobežā
Alūksnes novada pašvaldības vadītājs Dzintars Adlers aktualizēja drošības jautājumus Austrumu pierobežā, uzsverot Alūksnes novada nozīmi reģionālās un nacionālās drošības kontekstā. Viņš rosināja, ka arī Alūksnes novadam būtu jāiesaistās Saeimas komisijas Austrumu pierobežas drošības un attīstības jautājumos darbā, jo šobrīd diskusijas galvenokārt koncentrējas tikai uz Latgales reģionu. "Arī Vidzemes plānošanas reģionam, īpaši Alūksnei, būtu jāpiedalās diskusijās par pierobežas drošības stiprināšanu," sacīja Adlers.
Ministre piekrita šim priekšlikumam, uzsverot, ka Alūksnes novadam būtu jābūt daļai no komisijas, un piebilda, ka arī VPR kopumā varētu aktīvi iesaistīties šajā procesā.
Dz. Adlers uzsvēra, ka valdībai ir jāsniedz skaidrs signāls pierobežas iedzīvotājiem par rūpēm par viņu drošību. Viņš ieteica veikt drošības uzlabojumus, piemēram, potenciālo patversmju vietu apzināšanu un to vienkāršotu atjaunošanu sabiedriskajās un daudzdzīvokļu ēkās, kas neprasītu pārāk lielus līdzekļus, bet būtiski uzlabotu iedzīvotāju drošības sajūtu.
Pašvaldību aktuālie problēmjautājumi
Papildus finansējuma un drošības jautājumiem sēdē tika apspriesti vairāki pašvaldību ikdienas problēmjautājumi. Pašvaldību vadītāji uzsvēra saspringto budžeta situāciju, kas ierobežo iespējas sniegt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem, un lūdza ministriju izskatīt iespējas papildu valsts atbalstam. Birokrātiskais slogs, īpaši CFLA prasības, kavē projektu īstenošanu, radot neuzticēšanos starp valsts un pašvaldību institūcijām. Pašvaldības aicināja ministriju mazināt administratīvo slogu un precizēt nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību un deleģējuma līgumu interpretāciju pašvaldību kapitālsabiedrībās.
Sēdes noslēgumā ministre Inga Bērziņa apliecināja, ka VARAM turpinās strādāt pie papildu finansējuma piesaistes Vidzemes reģiona uznēmējdarbības atbalsta projektiem un mazinās birokrātiskos šķēršļus, lai atvieglotu pašvaldību darbu. Ministre atzina, ka Vidzemes reģions ir būtisks reģionālās attīstības līderis un ministrija ir gatava turpināt ciešu sadarbību ar pašvaldībām, lai nodrošinātu līdzsvarotu attīstību un sekmētu reģiona izaugsmi.
