Ministri sēdes laikā apsprieda jautājumus, kas saistīti ar valsts aizsardzības pamatnostādnēm un to sasaisti ar tālāko visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordināciju un uzdevumu noteikšanu. Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir lēmis ar 2025. gada 1. janvāri izveidot Krīzes vadības centru, sēdes laikā tika diskutēts par iespējamu visaptverošas valsts aizsardzības koordinēšanas funkciju nodošanu centram, lai nodrošinātu efektīvāku valsts pārvaldes iestāžu savstarpēju sadarbību un starpresoru koordināciju.
Tikšanās laikā Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji informēja amatpersonas par šobrīd notiekošajām visaptverošas valsts aizsardzības mācībām “NAMEJS24”, kā arī par Valsts aizsardzības operatīvā plāna aktualitātēm un tā darbības plānu.
Vienlaikus, balstoties uz krīzes vadības mācību secinājumiem un īstenojot Valdības rīcības plānā noteikto, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar ministrijām aktualizē Valsts aizsardzības plānu. Līdz ar to darba grupas sēdes laikā tika pārrunāti saistītie jautājumi, kas aptver valsts aizsardzības pasākumus, prioritātes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu nepieciešamo gatavību un darbību valsts aizsardzībā.
Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem. Savukārt visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas pamatuzdevums ir sniegt stratēģiska līmeņa ieteikumus un nodrošināt starpnozaru koordināciju visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai šādos pamatdarbības virzienos – aizsardzības stratēģijas pilnveidošanā, sadarbības sekmēšanā starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšanā Latvijas skolās un sabiedrības izglītošanā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos, psiholoģiskajā aizsardzība, stratēģiskajā komunikācijā, kā arī tautsaimniecības noturībā pret krīzēm.
