Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja kontu atvēršanas un apkalpošanas izmaksu veidošanos, darījuma attiecību neuzsākšanas un izbeigšanas kārtību un komunikāciju ar klientiem, kā arī zema riska klientu apkalpošanu. Kopumā pārbaudē netika konstatētas nesamērīgas prasības un izvairīšanās vai nepamatotu lēmumu pieņemšana par sadarbību ar konkrētām klientu riska grupām.
Kredītiestādēs vērojams izbeigtu darījuma attiecību skaita samazinājums. Pakalpojumu sniegšana, transports, loģistika, kā arī būvniecība ir tās nozares, kurās darījuma attiecību izbeigšana notiek biežāk nekā citās. Šīs nozares vienlaikus aktīvāk iezīmējas arī ēnu ekonomikas segmentā, savukārt loģistikas nozare ir pakļauta arī sankciju apiešanas riskiem.
Kredītiestādes privātpersonām aktīvi nepiedāvā pamatkonta pakalpojumu, un tas vērtējams kā nozīmīgs trūkums, jo ir būtisks finanšu pakalpojumu pieejamības aspekts. Kredītiestādes ir apņēmušās veikt pasākumus pamatkonta piedāvāšanas prakses uzlabošanai.
Pārbaudē konstatēts, ka juridiskai personai konta komplekts Latvijā ir dārgāks nekā pārējās Baltijas valstīs, turklāt komisijas maksas bieži nav precīzi norādītas, apgrūtinot izmaksu plānošanu klientiem. Turklāt secināts, ka nepieciešami uzlabojumi ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasību piemērošanā, bet arī komunikācijā ar klientiem un pārskatāmas, klientiem izprotamas cenu politikas ieviešanā.
Pārbaudes secinājumi kopā ar labās un nevēlamās prakses piemēriem apkopoti "Vadlīnijās efektīvas finanšu iekļaušanas nodrošināšanai". Vadlīniju mērķis ir informēt finanšu tirgus dalībniekus par Latvijas Bankas sagaidīto rīcību iekļaujošāku finanšu pakalpojumu sniegšanai un sniegt praktiskus ieteikumus un piemērus, kā tas paveicams.
Pārbaude tika veikta visās Latvijas kredītiestādēs – deviņās kredītiestādēs un divās kredītiestāžu filiālēs –, kas piedāvā maksājumu konta pakalpojumu.
