Atklāšanas pasākumā piedalījās 40 jaunieši no septiņām vidusskolām un ģimnāzijām Latgales un Vidzemes reģionos: Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas, RTU Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas, Kaunatas vidusskolas, Valmieras 2. vidusskolas, Daugavpils Valsts ģimnāzijas un Dricānu vidusskolas.
“Cerēto rezultātu var panākt, izaicinot sevi darīt un nebaidoties būt drosmīgiem savās idejās. Lai sasniegtu jaunus horizontus un pavērtu dzīvē jaunas mums nezināmas iespējas, mums jāspēj darīt vairāk par ierasto. Latvijas rītdiena ar izaugsmi nav iedomājama bez inovatīvas jaunās paaudzes, kas izaicina esošās robežas, sasniedzot jaunus apvāršņus,” klātesošos jauniešus atklāšanas pasākumā uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Ilvija Boreiko, Latvenergo attīstības direktore, uzrunājot jauniešus minēja: "Priecājos, ka tik daudz ambiciozu un zinātkāru jauniešu gatavi būt daļa no enerģētikas komandas, jo tā piedāvā aizrautīgu dzīves ritmu, grūtu, taču daudzveidīgu darbu un sajūtu, ka varam darīt ko lielu un nozīmīgu. Latvenergo, viens no vērtīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, šobrīd ar zīmolu Elektrum ir pazīstams arī vairāk nekā 300 tūkstošiem Lietuvas un Igaunijas klientu. Elektrum jūs iedrošina radīt jaunas vērtības novadam, Latvijai un reģionam! Un - kādudien darboties latviešu firmā, kas ir visas Baltijas spēlētājs."
Pasākuma ievaddaļā ar klimata, vides un enerģētikas jautājumiem jauniešus iepazīstināja nozares eksperti – Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska, Aija Timofejeva, “Zero Waste Latvija” pārstāve Anna Doškina un Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Jānis Ušča.
Anna Doškina dalījās ar labās prakses piemēriem par industriālo simbiozi – pieeju, kurā viena uzņēmuma blakusprodukti kļūst par vērtīgu resursu, izejvielu citam. Savukārt Jānis Ušča iepazīstināja ar pilsētvides zaļināšanas nozīmi, uzsverot klimata pārmaiņu radītos riskus – pārkarstošas pilsētu teritorijas, ietekmi uz iedzīvotāju veselību u.c. aspektus.
Jaunieši, apvienojot STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) zināšanas ar aktuāliem nozares izaicinājumiem, visas programmas laikā varēs radīt praktiskus, prototipos balstītus risinājumus, kas tiek pārvērsti biznesa idejās.
Pirmajā darbnīcā, kuru vadīja Linda Dambeniece-Migliniece, dalībnieki apguva problēmrisināšanas procesu, kas ietver četras stadijas: sagatavošanās (izpēte un analīze), inkubācija (ideju nobriešana), izgaismošana (radošs risinājuma uzplaiksnījums) un vērtēšana (risinājuma dzīvotspējas izvērtēšana).
Turpmākajās darbnīcās komandas apgūs biznesa domāšanu, prototipu izstrādi un finanšu plānošanu, kā arī padziļināti iepazīs enerģētikas, vides un noturības jomas. Nākamā darbnīca notiks 27. martā Rēzeknē, kur jaunieši mācīsies izvērtēt idejas biznesa potenciālu.
Programmas ietvaros jaunieši meklēs risinājumus, kā:
- ražošanas un lauksaimniecības atlikumus pārvērst vērtīgos produktos,
- lietderīgi izmantot atlikuma siltumu un enerģiju
- stiprināt sabiedrības noturību pret ekstrēmiem laikapstākļiem.
Kopumā programmā identificētas 23 praksē balstītas problēmas, kas iedalītas trīs jomās – vide, enerģētika un noturība. Desmit jauniešu komandas strādā pie dažādu risinājumu izstrādes. Četras komandas meklē risinājumus, radot jaunus produktus no ražošanas atlikumiem vai blakusproduktiem. Trīs komandas pievērsīsies enerģētikas nozarē radušos atlikumu izmantošanai, lai tos pārvērstu jaunos produktos, pakalpojumos vai risinājumos. Savukārt trīs komandas izstrādā produktus un pakalpojumus, kas palielina sabiedrības gatavību un noturību pret ekstrēmiem laikapstākļiem un noturību pret vētrām, plūdiem un citām postošām dabas parādībām.
Programma palīdzēs uzlabot dialogu starp valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmējiem un topošajiem speciālistiem. Programmas tematiskie virzieni – vide, enerģētika un noturība – aicinās jauniešus domāt par resursu efektīvu izmantošanu, aprites ekonomiku un sabiedrības gatavību klimata pārmaiņām.
