Sanāksmē zemkopības ministrs uzsvēra, ka plānojot zvejas kvotu apmērus ir jāieklausās zinātnieku viedoklī un jāizmanto tādi zinātnieku piedāvātie risinājumi, kas neapdraud nozares dzīvotspēju. Subjektīvi pārspīlējumi no politikas plānotāju puses noved pie straujiem zvejas kvotu kritumiem un kāpumiem, kas ietekmē zvejas darbību stabilitāti un liedz zvejniekiem plānot savu darbību ilgtermiņā.
“Pirms apgrūtinām zvejniekus ar jauniem ierobežojumiem, jāņem vērā, ka zivju krājumus Baltijas jūrā mūsdienās visvairāk ietekmē tieši hidroloģiskie un klimatiskie apstākļi, kā arī lielie, industriālie uzņēmumi, kas zvejo zivis apjomīgā daudzumā tehniskām vajadzībām, piemēram, zivju miltiem un eļļai, un nespēj kontrolēt zivju mazuļu un apdraudēto sugu, piemēram, mencu, piezveju, kas nonāk kopējā noķerto zivju masā. Tāpat nedrīkstam aizmirst par Krieviju, kas, par spīti sarūkošiem zivju krājumiem, turpina savas zvejošanas aktivitātes iepriekšējā līmenī un apdraud tādas zivis kā Baltijas jūras Austrumu daļas mencu un Centrālās daļas reņģi,” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze.
Vienlaikus Armands Krauze atgādināja, ka mazie uzņēmumi un piekrastes zvejnieki, kuri nozvejo nelielu zivju daudzumu un atstāj mazu ietekmi uz kopējo nozvejas apjomu, būtu jāsaudzē no papildu negatīvas ietekmes uz to pašreizējo darbību. Veidojot dabas aizsardzības zonas piekrastes reģionos, jāņem vērā šo zvejnieku klātbūtne Baltijas jūras piekrastē un jānodrošina, ka piekrastes zvejniecība netiek nepamatoti vai pārspīlēti apgrūtināta.
Kaut arī par Baltijas jūras zivju resursu un zvejniecības saglabāšanas labākajiem risinājumiem dažādās valstīs ir nedaudz atšķirīgi viedokļi, tomēr visu valstu pārstāvji pauda lielu vienprātību par roņu un kormorānu arvien pieaugošo izplatību un negatīvo ietekmi uz zivju krājumiem un piekrastes zvejniecību, kā arī nepieciešamību šo problēmu risināt ES līmenī. Tai skaitā ministri aicināja pieļaut zvejas rīkos un citādi bojā gājušo roņu produktu ierobežotu tirdzniecību, lai novērstu šo resursu vienkāršu utilizāciju un izšķiešanu, kā tas notiek šobrīd. Somija uzņēmās iniciatīvu šo jautājumu virzīt apspriešanai tuvākajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē.
Atsaucoties uz Zviedrijas ministra uzaicinājumu, sarunās piedalījās ministri un vice ministri no Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas.
