“Līdz šim noteiktās Eiropas Savienības un starptautiskās sankcijas nav apturējušas Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ir laiks nākamajiem soļiem. Īstenojot pretpasākumus agresijai, ir jānodrošina Krievijas valsts līdzekļu konfiskācija un nodošana Ukrainai. Lēmumus par to var pieņemt, balstoties uz ANO un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pieņemto rezolūciju noteikto juridisko pamatu. Tam arī ir precedenti starptautisko tiesību praksē,” pauda Z.Kalniņa-Lukaševica sarunā ar Augstākās Radas pirmo vicespīkeru Oleksandru Kornijenko (Oleksandr Korniyenko).
“Apstākļos, kad Ukrainai ir nepieciešami līdzekļi, lai aizsargātu savu zemi un tai pat laikā Eiropas Savienībā izskan bažas par spēju ar vienprātību uzturēt un pastiprināt sankciju režīmu pret Krieviju, partneriem ir laiks garas runas pārvērst konkrētā rīcībā,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica. Kā vēl viens būtisks aspekts sarunā tika uzsvērts, ka Krievijas nodarītie zaudējumi Ukrainai pārsniedz to līdzekļu apjomu, kas ir iesaldēti un konfiscējami. Tas izslēdz risku par nepieciešamību tos atmaksāt Krievijai.
Konferences ietvaros Z.Kalniņa-Lukaševica tikās ar vicespīkeri Olenu Kondratjuku (Olena Kondratiuk) un virkni citiem Augstākās Radas deputātiem. Latvijas sniegtais divpusējais atbalsts un līderība starptautiskajā arēnā, iestājoties par Ukrainai būtiskiem jautājumiem, tostarp Īpašā tribunāla un Zaudējumu kompensācijas mehānisma izveidi, miera formulas ieviešanu un Ukrainas integrācijas paātrināšanu Eiropas Savienībā un NATO, tiek augstu novērtēta.
Ar Ukrainas parlamenta Aizsardzības iepirkumu apakškomisijas priekšsēdētāju un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas viceprezidenti Olenu Homenko (Olena Khomenko) Z.Kalniņa-Lukaševica pārrunāja izaicinājumus, ar ko saskaras Ukraina bruņojuma un munīcijas sagādē - gan ierobežotā finansējuma, gan nepietiekamo piegāžu apjoma dēļ.
Tāpat arī turpinājās darbs pie rīcības plāna, lai panāktu Krievijas nolaupīto ukraiņu bērnu atgriešanu mājās. Tam nepieciešams pastiprināt starptautisko spiedienu, iesaistot daudz plašāku valstu grupu, ne tikai tradicionālo partnerus, sarunā vienisprātis bija Z.Kalniņa-Lukaševica un O.Homenko. Politiķes arī vienojās atkārtoti aktualizēt Eiropas Padomes darba kārtībā nepieciešamību straujāk virzīt jautājumu par iesaldēto Krievijas valsts līdzekļu konfiskāciju.
Jaltas Eiropas stratēģijas konferences diskusijās uzmanības centrā bija Ukrainas prezidenta redzējums par nepieciešamo rīcību Ukrainas uzvaras panākšanai. Šī gada foruma moto – “Nepieciešamība uzvarēt”. Diskusijās īpaši tika izcelta nepieciešamība Ukrainai saņemt atļauju ieroču pielietošanai pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, lai tādējādi aizsargātu Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvības un ļautu Ukrainai gūt uzvaru cīņā pret agresoru. Tāpat arī tika apspriesta eventuālā partneru iesaiste raķešu un dronu notriekšanā virs Ukrainas un rīcība gadījumos, kad tie nonāk NATO valstu teritorijā.
Minhenes drošības konferences Eiropas aizsardzības apaļā galda diskusijā tika spriests par atbalstu Ukrainai militārā, politiskā un ekonomiskā jomā. Lai nodrošinātu diskusiju dziļumu un iespēju apspriest jaunus risinājumus, tās norit slēgtā formātā. Z.Kalniņa-Lukaševica Minhenes drošības konferences organizētajā diskusijā piedalījās pēc tās fonda prezidenta, vēstnieka V.Išingera (Wolfgang Ischinger) personiska ielūguma.
