Putni visaktīvāk savas ligzdas būvē pavasarī, taču atsevišķos gadījumos tas var notikt arī vasaras beigās, piemēram, ja putnu iecerētā ligzdošana nav bijusi sekmīga.
“Šajā gadījumā zivjērglis ligzdu būvēja vasaras beigās, jo šī putna perējums šovasar aizgāja bojā, bet pāris arvien uztur ciešas saites. Ligzda pirmo reizi tika pārbaudīta jūlija sākumā. Tad tajā bija vēl divi negredzenojami, aptuveni divas nedēļas veci mazuļi, pie ligzdas bija arī abi pieaugušie putni, kas izskatījās manāmi uztraukti. Kas tieši ar mazuļiem notika, precīzi nav zināms, bet, pārbaudot ligzdu jūlija beigās, tā jau bija tukša, un arī neviena putna pie ligzdas nebija,” skaidro Aigars Kalvāns.
Šo fiksēto ligzdu būvē abi putni, tomēr vasaras ligzdu būvniecībai raksturīgi, ka intensīvu ligzdas būvēšanu var veikt arī tikai tēviņi, kas atraduši jaunu teritoriju un ligzdai piemērotu koku. Ja viss ritēs labi, zivjērgļu pāris jauno ligzdu arī apdzīvos.
LVM vides eksperti jau 17 gadus regulāri veic dažādu putnu sugu, tostarp zivjērgļa, monitoringu, lai sekotu līdzi putnu ligzdošanas sekmēm un vērtētu populācijas dinamiku. Pērn monitoringa ietvaros kopumā tika apsekotas 240 teritorijas, no kurām zivjērgļa apdzīvotas ligzdas tika fiksētas vairāk nekā pusē teritoriju. 2023. gadā tika atrastas arī piecas jaunas līdz šim nezināmas zivjērgļa teritorijas – divas Rietumvidzemes reģionā un pa vienai Vidusdaugavas, Ziemeļkurzemes un Ziemeļlatgales reģionā.
