Kultūrpolitika
Kultūrpolitikā kā nozares visvairāk gaidītais veikums atzīmējams 7,1 miljona eiro palielinājums valsts kultūras sektorā strādājošo – teātru, orķestru, koru, cirka, operas un baleta, muzeju, kultūras augstskolu darbinieku, kā arī Dziesmu un Deju svētku kolektīvu vadītāju – atalgojumam.
Publicitātes attēls.
Pieņemts lēmums par Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja strukturālās vienības jeb faktiski jauna muzeja piedzimšanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ietvarā jau no 2025. gada, kā arī nacionālas nozīmes nozares balvas dibināšanu vizuālajā mākslā.
Kultūras infrastruktūras atjaunošanā un sakārtošanā arīdzan paveikts daudz – Rīgas filharmonijas metu konkursā izraudzīts Latvijas arhitektu piedāvājums – mets BALTIC SHINE, norit projektēšanas darbi; atjaunoti un kolektīviem nodoti: Latvijas Leļļu teātra nams, Rīgas pils Kastela Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja ekspozīcijas izveidei, Jaunā Rīgas teātra ēku komplekss, Rakstniecības un mūzikas muzeja nams un Valmieras teātra nams, kā arī parakstīts sadarbības līgums par Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centra izveidi Cēsīs. Mežotnes pils pārdošanas jautājums noņemts no dienaskārtības – lemts par pils atvēršanu sabiedrībai.
Mūzikas, mākslas un kultūras augstskolās studējošajiem nodrošināta drošāka mācību vide.
Starptautisku atzinību guvis Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 18. starptautiskajā arhitektūras izstādē, savukārt UNESCO Pasaules mantojuma saraksts kļuvis bagātāks – tajā iekļauta Kuldīga.
Autortiesību aizsardzības jomā valdībā pieņemts normatīvais regulējums, lai ierobežotu pieeju tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publicētas filmas, mūzika, e-grāmatas, savukārt, lai palielinātu legāla satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību ne vien audiovizuālo pakalpojumu jomā, bet arī citās radošajās nozarēs – piemēram, mūzikā, grāmatniecībā, videospēlēs u. c. – izstrādāti un apstiprināti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Publicitātes attēls.
Mediju politika
Mediju politikas jomā kā būtiskākais veikums izceļams Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu projekts, kas izstrādāts ciešā sadarbībā ar nozari un nodots sabiedriskajā apspriešanā; šajā laika periodā pieņemts arī likums par sabiedrisko mediju apvienošanu.
Latvijas komercmedijiem piešķirts Atveseļošanas fonda finansējums 5,7 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu mediju digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa paradumiem sabiedrībā. Nodrošināti 1,95 miljoni eiro Latvijas Televīzijas vienotās režijas kompleksa iegādei valsts apdraudējuma gadījumā.
Medijpratības sekmēšanā 1 432 visas Latvijas skolēnu ieguvuši medijpratības prasmes KM organizētās apmācībās, savukārt īpašā semināru ciklā “Saproti informāciju”, kas norit visā Latvijā, medijpratības prasmes apguvuši seniori.
Publicitātes attēls.
Sabiedrības saliedētība
Lai nodrošinātu nacionālas, solidāras, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību izstrādāts Saliedētas, pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pasākumu plāns 2024.–2027. un Plāns rasisma un antisemītisma mazināšanai Latvijā 2024.–2027.
Mazākumtautību pārstāvju saliedētības un valstspiederības sekmēšanai organizēts un 2 dienu garumā krāšņi un sirsnīgi noritējis Mazākumtautību festivāls Liepājā.
Publicitātes attēls.
