Aprites ekonomikas indekss ir praktisks rīks, kas palīdz pašvaldībām novērtēt savu pašreizējo situāciju apritīguma jomā, kā arī veicināt efektīvu attīstības plānošanu. Indekss pašvaldības iedala piecās grupās – “Līderi”, “Eksperti”, “Praktiķi”, “Apzinīgie” un “Nogaidošie”. “Līderu” grupā šogad ir iekļuvušas tikai divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads, sasniedzot augstākos vērtējumus aprites ekonomikas rādītājos.
Arī Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš uzsver: “Ventspils jau ilgstoši pievērš uzmanību ilgtspējīgai attīstībai un vides jautājumiem. Pašvaldība, vienlaikus attīstot ostu un rūpniecību, ir mērķtiecīgi rūpējusies, lai attīstība notiktu sabalansēti, ņemot vērā gan ekonomiskās, gan iedzīvotāju intereses. Jau 2001. gadā Ventspils ieguva Reģionālā vides centra balvu par ieguldījumu vides aizsardzībā, un pašvaldība arī aktīvi izmantoja Eiropas Savienības finansējumu, būvējot pirmo sadzīves atkritumu poligonu Latvijā, kā arī izveidojot divus šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumus. Šodien pilsētā izvietoti gandrīz 100 konteineri šķirotiem atkritumiem.”
Šobrīd Ventspils valstspilsētas pašvaldības nozīmīgākais projekts ir no atkritumiem iegūtā kurināmā stacijas būvniecība, kas būs pirmā šāda veida stacija Latvijā. Stacijas mērķis ir samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, veicināt atkritumu reģenerāciju un atgriezt atkritumos esošos energoresursus tautsaimniecībā siltumenerģijas un elektroenerģijas veidā.
Ventspilnieki vides jautājumos ir izrādījuši augstu izpratni, un to apliecina arī pieaugošais ekoskolu skaits pilsētā. No pirmās ekoskolas, kas 2014. gadā saņēma Zaļo karogu, šodien pilsētā darbojas jau piecas ekoskolas, tostarp pirmsskolas izglītības iestādes.
Latvijas Aprites ekonomikas indekss tiek veikts pirmo reizi un rezultāti apkopoti no maija līdz jūlijam un izceļ ilgtspējīgas domāšanas nozīmīgumu, mudinot sabiedrību un pašvaldības aizvien aktīvāk pievērsties resursu atkārtotai izmantošanai un aprites ekonomikas principiem. Aprites ekonomika balstās uz pārliecību, ka jebkurš materiāls ir vērtīgs resurss, ko pēc lietošanas var pārvērst par jaunu, paliekošu vērtību, tādējādi mazinot atkritumu daudzumu un veicinot dabai draudzīgāku dzīvesveidu.
