Vizītē piedalīsies arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens, Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks (Brian Szwarc) un NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro (Cédric Aspirault).
Jau ziņots, ka jūlija beigās Latvijā tika nogādāti četri Kanādas Karalisko Gaisa spēku helikopteri CH-146 Griffon, kas veido Kanādas Taktiskās aviācijas vienību un ir izvietoti lidostā “Rīga”, no kurienes tie sniedz loģistikas atbalstu NATO daudznacionālajai brigādei.
Helikopteri CH-146 Griffon spēj veikt dažādus taktiskos uzdevumus, tostarp, piedalīties meklēšanas un glābšanas operācijās, ātras reaģēšanas uzdevumu izpildē, kā arī kaujas operācijās.
Militārajā bāzē “Ceri” Mārupes novadā atradīsies Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štābs un citu brigādes vienību izvietojumi. Pašlaik notiek tās infrastruktūras attīstība, un plānots, ka jau 2025. gada jūlijā militārajā bāzē “Ceri” varēs uzņemt līdz 700 Kanādas karavīru, kuri rotācijas kārtībā veiks dienesta pienākumus Latvijā.
Latvija kopā ar Kanādas sabiedrotajiem strādā pie infrastruktūras attīstības, piemēram, ceļu uzlabošanas un pārbūves, lai nākotnē nodrošinātu militārā transporta pārvietošanos uz un no militārās bāze “Ceri”. Latvija kā NATO Daudznacionālās brigādes uzņemošā valsts atbalsta Kanādas vajadzības, kas saistītas ar militārās bāzes “Ceri” izbūvi un ir gandarīta par Kanādas ieguldījumu bāzes attīstībā.
Tuvākajos gados militārajā bāzē “Ceri” Latvija plāno izbūvēt mācību infrastruktūru, attīstīt Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljona infrastruktūru un uzlabot ceļus pie militārās bāzes.
Jau ziņots, ka šogad jūlijā tika uzsākta NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā palielināšana līdz brigādes līmenim un jaunās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā izveide, ko veidos vairāk nekā 3500 karavīri.
Šī gada novembrī brigāde rīkos pirmās vērienīgās militārās mācības un demonstrēs tās integrāciju NATO augstākajā komandstruktūrā.
Plānots, ka brigāde pilnu kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.
NATO daudznacionālās brigādes Latvijā vadošā valsts būs Kanāda, un tā apvienos karavīrus no Albānijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas, kuri rotācijas kārtībā pildīs dienesta pienākumus Latvijā. Plānots, ka NATO daudznacionālās brigādes Latvijā dalībvalsts būs arī Zviedrija.
