"Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā politika un tās ieviešana atbild uz jautājumiem, kas aktualizējas OECD ziņojumā. Pedagogu atalgojuma rādītājos atpaliekam. Mums ir būtiski kopīgi virzīties uz mērķi - kvalitatīva izglītība. Tās pamatu pamats ir skolotāji, un līdz ar to arī pienācīgs atalgojums, taisnīgs finansējuma sadalījums skolām visā valstī, skolas atbalsta personāla stiprināšana. Risinājums - jaunais skolu finansējuma modelis. Cieši sadarbojoties ar pašvaldībām, mūsu mērķis ir kopīgi sniegt skolām un skolotājiem tik ļoti nepieciešamo atbalstu," uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Ziņojums sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, sākot no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai. Šī gada ziņojuma caurviju tēma ir taisnīgums izglītībā.
Latvijas skolotāju darba samaksa nesasniedz OECD vidējo
Pirmsskolas izglītības skolotāju, kuri 2022./23. mācību gadā strādāja pilnu slodzi (40 stundas nedēļā) vidējā faktiskā darba samaksa bija zemākā citu OECD valstu pirmsskolas izglītības skolotāju vidū. Arī pamatizglītības skolotāju, kuri 2022./23. mācību gadā strādājuši pilnu slodzi un vairāk (jeb 30 nedēļā un vairāk) vidējā faktiskā darba samaksa Latvijā bija viena no zemākajām starp OECD dalībvalstīm. Sākumskolas skolotāju vidū tikai Ungārijā tā bija zemāka nekā Latvijā.
Pieaugot izglītības pakāpei, kurā skolotāji māca, palielinās arī faktiskā darba samaksa – pamatizglītības otrā posma skolotājiem Latvijā 2022./2023. mācību gadā faktiskā vidējā darba samaksa bija augstāka kā skolotājiem Ungārijā, Grieķijā un Čīle, bet vidējās izglītības skolotājiem tā bija augstāka nekā vidējās izglītības skolotājiem Ungārijā, Grieķijā, Čīlē un Igaunijā.
Atbilstoši OECD metodoloģijai gada faktisko bruto darba samaksu veido regulējumā noteiktā bruto pamatalga un citas papildus piemaksas, piemēram, piemaksas par piedalīšanos skolas attīstības projektos vai īpašās aktivitātēs, piemaksas par citiem veiktajiem pienākumiem (par daļas vadītāja vai skolotāju koordinatora darbu) vai par izcilību mācību darbā.
Strādājot pilnu slodzi, skolotāji var pilnīgāk realizēt savu potenciālu
Bieži vien skolotāji ir spiesti strādāt nepilnu slodzi, jo skolā nav pietiekami daudz skolēnu, kas apgūst mācību priekšmetu, kurā skolotājs ir specializējies. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību un arī atbilstošu pedagogu atalgojumu, Latvijā aizvien aktuāls ir skolu tīkla sakārtošanas jautājums, liecina OECD apkopotie dati. Līdzekļus, kas novirzīti skolotāju darba samaksai, Latvijā sadrumstalo salīdzinoši nelielais skolēnu skaits klasēs un skolās (klašu grupā).
Vidējais klases lielums Latvijas pašvaldību sākumskolās 2013. gadā bija 16 skolēni, bet 2022. gadā – 17 skolēni. Savukārt ārpus Rīgas aglomerācijas vienā ceturtajā daļā no sākumskolām vienā klašu grupā mācās vidēji tikai deviņi skolēni. Salīdzinoši Lietuvā šajā laikposmā skolēnu skaits klasēs palielinājies no 16 uz 18, bet Igaunijā – no 18 uz 19 skolēniem. OECD vidēji tas saglabājās nemainīgs – vidēji 21 skolēns sākumskolas klasē.
Lai arī saistīts ar vidējo klases lielumu, skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir atšķirīgs rādītājs, kas parāda izglītībā ieguldītos skolotāju resursus. Šo rādītāju iegūst, dalot skolēnu skaitu noteiktā izglītības pakāpē ar pilna laika ekvivalenta skolotāju skaitu, kuri māca šajā izglītības pakāpē. Latvijā šis rādītājs pakāpeniski tuvojas OECD vidējam lielumam, kas nozīmē, ka kopumā skolotāju resurss ir pietiekams, taču reģionos nevienmērīgi sadalīts. Sākumskolas posmā Latvijā 2022. gadā bija 12 bērni, pamatizglītības otrajā posmā jeb 7.-9. klašu posmā – deviņi bērni uz vienu skolotāju. Salīdzinājumam OECD valstīs vidēji šī proporcija bija attiecīgi 14 un 13 bērni.
Mācību un mācīšanas stundu slodze Latvijas skolēniem un skolotājiem – viena no mazākajām starp OECD valstīm
Piemērojot OECD un EK (Eurydice) metodoloģiju mācību stundu uzskaitē, vidējais mācīšanas laiks Latvijas sākumskolas skolotājiem, kuri strādāja pilnu slodzi un vairāk, 2022./23. mācību gadā bija 439 astronomiskās stundas, bet pamatizglītības otrā posma skolotājiem – 457 stundas. Vidējās izglītības skolotājiem – 475 stundas, un līdzīgi kā Polijā, tas ir mazākais mācīšanas laika apjoms gadā starp OECD valstīm.
Līdzīgi kā Polijā, arī skolēnu obligāto mācību stundu slodze gadā Latvijā ir viena no zemākajām starp OECD valstīm – uz to norādīja pagājušā gada "Īsumā par izglītību". Sākumskolā Latvijā obligāto mācību stundu slodze ir 3 504 astronomiskās stundas, bet pamatizglītības otrajā posmā – 2 334 astronomiskās stundas mācību gadā. Salīdzinājumam, OECD vidēji tās ir attiecīgi 4 830 un 2 748 stundas.
Dažādu izglītības sistēmu mācību gada garumi ir diezgan atšķirīgi, un gadā skolēni skolā pavada atšķirīgu nedēļu skaitu. Brīvlaiku nedēļu skaits izglītības sistēmās vidēji gadā ir 14, Dānijā sākumskolā tās ir 11 nedēļas, savukārt Latvijā 17 nedēļas gadā, kas ir lielākais brīvlaika nedēļu skaits starp OECD valstīm. Vasaras brīvlaiki, kas nodala vienu mācību gadu no nākamā mācību gada, ir visgarākie. Taču dažos Šveices kantonos tie ilgst tikai četras nedēļas, kamēr atsevišķos Itālijas reģionos un Latvijā – 13 nedēļas, kas ir lielākais vasaras brīvlaika ilgums starp OECD valstīm.
Ziņojuma datu izlase par Latviju pilnā apjomā latviešu valodā un plašāka informācija par OECD ziņojumu “Īsumā par izglītību 2024” (Education at a Glance 2024) lasāma Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē.
Ikgadējais OECD izglītības pārskats ir svarīgs izglītības politikas plānošanā. Tas ļauj ieraudzīt Latvijas izglītības sistēmas sniegumu, salīdzinot to ar citu valstu izglītības sistēmām, un veidot nacionāla mēroga diskusiju gan ar politikas plānotājiem, gan pētniekiem un praktiķiem par nacionālo kontekstu un būtiskākajiem dažādus izglītības procesus ietekmējošajiem faktoriem, kā arī, balstoties datos, kopīgi pārdomāt aktuālas un efektīvākās politikas iniciatīvas.
Education at a Glance: OECD indicators ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā.
Dalība starptautiskos izglītības pētījumos ir viens no pasākumiem, ko IZM ar Eiropas Savienības fondu atbalstu īsteno, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu un tās resursu pārvaldību.
