Gada pieauguma temps ir arī nedaudz straujāks nekā pirmajā ceturksnī, kad IKP bija palielinājies par 0,1%, un šā gada pirmajā pusē kopā Latvijas iekšzemes kopprodukts bijis par 0,3% lielāks nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Neskatoties uz nedaudz augstāku gada pieauguma rādītāju, Latvijas ekonomikas aina otrajā ceturksnī kopumā ir saglabājusies bez izmaiņām – nelielo izaugsmi gada griezumā turpina nodrošināt sabiedriskais sektors, kamēr biznesa nozaru attīstība ir vāja un kopējā pievienotā vērtība pret pagājušā gada otro ceturksni ir samazinājusies par 0,1%.
Neskatoties uz cerībām par straujāku ārējā pieprasījuma atjaunošanos, kritums otrajā ceturksnī saglabājies apstrādes rūpniecībā un kritumu piedzīvojusi arī tradicionāli svārstīgā enerģētikas nozare, nav atsākusies arī būvniecības nozares izaugsme un investīcijās pat saglabājies visai spēcīgs kritums (-5,7%), kamēr transporta nozari turpina ietekmēt saišu saraušana ar Krievijas tranzītbiznesu. Pagaidām pozitīvus rezultātus uzrāda vienīgi izaugsmes atsākšanās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kur pēc pirmajā ceturksnī piedzīvotā krituma otrajā ceturksnī sasniegts 5,6% pieaugums, kamēr izmitināšanā un ēdināšanā, kā arī komercpakalpojumu nozarēs fiksēts simbolisks 0,4% un 0,2% kāpums.
No izlietojuma puses skatoties, nozīmīgāko devumu ekonomikas izaugsmē devis sabiedriskais patēriņš ar 8,5% gada pieaugumu, kas ir vēl pat nedaudz straujāks nekā gada pirmajā ceturksnī. Neliela pozitīva izaugsme bijusi arī privātajam patēriņam, kas pret pagājušā gada pirmo ceturksni palielinājies par 0,5%. Mājsaimniecību patēriņš pēc pēdējos gados piedzīvotā straujā cenu kāpuma pagaidām neatjaunojas tik strauji, kā to varētu gaidīt pēc visai straujā algu pieauguma un finansiālās situācijas uzlabošanās, ko apstiprina arvien pieaugošie noguldījumu apjomi banku kontos. Patēriņu pagaidām bremzē gan salīdzinoši augstais cenu līmenis, gan augstā nenoteiktība un neskaidrība par nākotni, gan joprojām augstās procentu likmes, kas mazina kreditēšanās iespējas un palielina noguldījumu pievilcību. Vienlaikus arvien pieaug iedzīvotāju izdevumi ārvalstu braucienos un pirkumos internetā, un, tāpat no pozitīvās puses, privāto patēriņu mazina arī mazāks energoresursu patēriņš mājsaimniecībās, gan laika apstākļu, gan energoefektivitātes un taupības pasākumu ietekmē.
Ārējos tirgos pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem pagaidām atjaunojas lēnāk nekā gaidīts, un eksporta apjomi otrajā ceturksnī bijuši par 3,4% mazāki nekā pirms gada. Preču importam krītoties nedaudz lēnāk nekā eksportam, ārējās tirdzniecības devums ekonomikas izaugsmē bijis nenozīmīgs. Tomēr nākamajos ceturkšņos joprojām ir gaidāma spēcīgāka ārējā pieprasījuma atjaunošanās, par ko signalizē prognozētā straujāka ekonomikas izaugsme Eiropā, gan pēdējo mēnešu faktiskie dati, gan apsteidzošie indikatori – tajā skaitā EK veidotā ekonomikas sentimenta indeksa ESI paaugstināšanās, augustā gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Latvijā un arī Lietuvā. Eirozonas iepirkumu vadītāju indekss PMI augustā sasniedzis trīs mēnešu augstāko līmeni, stabili pārsniedzot 50 atzīmi, kas norāda uz izaugsmi.
Vienlaikus iekšējā tirgū nākamajos ceturkšņos ir pamats prognozēt straujāku privātā patēriņa izaugsmi, un it īpaši – investīciju atjaunošanos, gada otrajā pusē daudz straujāk palielinoties ES fondu investīciju izmantošanai, kas nodrošinās arī būtiski augstākus IKP pieauguma tempus gada pēdējos divos ceturkšņos.
