Kopējo mazumtirdzniecības samazinājumu šā gada jūlijā noteica degvielas mazumtirdzniecības samazinājums par 1,6%, taču apjomi joprojām vērtējami kā augsti.
Tikmēr arī pārtikas preču mazumtirdzniecība šā gada jūlijā sarukusi par 0,3% pret pērnā gada jūliju. Ražas novākšanas laikā lielo veikalu ķēžu pārtikas mazumtirdzniecības vietās arvien vairāk iespējams iegādāties vietējos augļus un dārzeņus, taču tirgotāji uzliek augstāku uzcenojumu tieši vietējai precei, kas iedzīvotājiem nereti liek izvēlēties importētos dārzeņus. Kopējos pārtikas mazumtirdzniecības apjomus šī izvēle neietekmē, tomēr liek pievērst uzmanību vietējo zemnieku atbalstam.
No trīs lielajām mazumtirdzniecības grupām tieši pārtikas mazumtirdzniecība pēdējo četru gadu laikā ir sarukusi visvairāk, ko nosaka gan cenu pieaugums, gan iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Kamēr nepārtikas preču grupā, kas jūlijā palielinājās par 0,2% gada griezumā, jau no šā gada marta spēcīgi pieaug informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirdzniecība, arī jūlijā veidojot 16,4% pieaugumu. Ievērojami pieaugumi bijuši arī grupā “citu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos,” kur par 8,2% pieauga dārza piederumu un mājdzīvnieku barības mazumtirdzniecība un par 4,8% vērojams pieaugums apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā. Savukārt lielākie samazinājumi mājas interjera piederumu (-8,7%) un kultūras un atpūtas preču mazumtirdzniecībā (-3,7%).
Šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi kopumā auguši par 0,1%, tostarp pārtikas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,2%, nepārtikas preču tirdzniecība palielinājās par 0,2%, bet degviela tirgota par 2,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati par darījumiem mazumtirdzniecības vietās norāda, ka šā gada jūlijā kopā ir iztērēta par 9,3% lielāka summa nekā pērnā gada jūlijā, bet maksājumu skaits pieaudzis par 10,5%. Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās jūlijā Latvijā audzis par 3,4%. Maksājumu karšu darījumi pieauguši straujāk par mazumtirdzniecību lielāku tēriņu ārzemēs dēļ, kas liecina par iedzīvotāju patēriņa palielināšanos, tomēr ne Latvijā.
Eiropas Komisijas apkopotais konfidenču indekss norāda, ka šā gada jūlijā noskaņojums Latvijas mazumtirdzniecības nozarē turpina pasliktināties un ir samazinājies no 2,9 punktiem šā gada februārī līdz -1 punktam šā gada jūlijā. Tirgotāji aptaujās kā negatīvos aspektus norāda produktu krājumu samazināšanos noliktavās un zemos tirdzniecības apjomus pēdējo mēnešu laikā, taču ir optimisms par tirdzniecības apjomu pieaugumu turpmāko trīs mēnešu laikā. Arī Lietuvā mazumtirgotāju konfidence pēdējo mēnešu laikā ir krasi samazinājusies, taču joprojām ir nedaudz augstāka par Latvijas tirgotāju noskaņojumu. Savukārt Igaunijas tirgotāju konfidence stipri atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Patērētāju konfidence Latvijā pēc jūnijā sasniegtiem rekordaugstiem rādītājiem, jūlijā nedaudz sarukusi saglabājot augstu līmeni, kas ir pozitīvs indikators mazumtirdzniecības nozares izaugsmes potenciālam.
Tādi faktori kā algu pieaugums, zemā inflācija, privātā patēriņa pieaugums, mājsaimniecību noguldījumu pieaugums un iedzīvotāju augstā konfidence ir pamats mazumtirdzniecības nozares izaugsmei atlikušajos šā gada mēnešos. Šogad mazumtirdzniecības apjomi sagaidāmi par aptuveni 1,5% augstāki kā 2023. gadā.
