Eksperti bija vienisprātis - lai pašvaldības spētu efektīvi pielietot nozarē stratēģisko komunikāciju, nozares speciālistiem ir jābūt profesionāļiem un jāatrod laiks konstruktīvai saziņai ar iedzīvotājiem.
Biznesa augstskolas Turība maģistra studiju programmas “Stratēģiskā komunikācijas vadība” direktore, zīmolvedības eksperte, asoc. profesore Renāte Cāne piebilda, ka vispirms svarīgi ir izprast, ko nozīmē stratēģiskā komunikācija un stratēģija kā tāda. "Komunikācija nedrīkst būt pašmērķis. Ir būtiski skaidri definēt redzējumu, lai ar komunikācijas palīdzību sasniegtu organizācijas izvirzītos mērķus," norādīja profesore.
Savukārt Biznesa augstskolas Turība doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” direktore, aģentūras “JDP Integrated Communications” vadītāja Jolanta Derkevica-Pilskunga diskusijas laikā akcentēja, ka ir nepieciešams veidot dokumentus, kuru pamatā ir pētījumi, kuros ir iesaistīti iedzīvotāji jeb fokusa grupas. “Iedzīvotāju iesaiste visos līmeņos stratēģiskās plānošanas dokumentu izstrādē vienmēr nes rezultātus, arī tad, ja ir jāpaziņo nepatīkami lēmumi. Stratēģijai ir jāsaskan ar visiem plānošanas dokumentiem,” atzina aģentūras “JDP Integrated Communications” vadītāja.
“Ja jums trūkst informācijas, pajautājiet saviem iedzīvotājiem. Ja viņu atbildes ir pretrunīgas, uzdodiet jautājumu vēl lielākai cilvēku grupai, un jūs noteikti atradīsiet atbildi. Jebkura atbilde ir noderīga – pozitīva vai negatīva, tas nav tik svarīgi, jo iedzīvotāji ir labākais atbilžu devējs,” piekrītot J. Derkevicas-Pilskungas teiktajam sacīja politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis, “Ja komunikācijas speciālists zina, ko domā novada iedzīvotāji, viņš var no visiem vērtīgajiem plānošanas dokumentiem saprast, kas novadam ir svarīgs.”
Savukārt Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas virziena vadītāja un uzņēmuma “J.B. Spark Communication” vadītāja Jana Bunkus uzsvēra, ka katrā situācijā ir būtiski izvēlēties pareizo komunikācijas rīku, jo tas, kas strādāja iepriekš, var nedarboties šoreiz. Bunkus norādīja: “Komunikācija nav viegla joma, un sabiedriskās attiecības nav vienkārša zinātne. Tomēr šo procesu var atvieglot, lūdzot eksperta padomu vai sanākot kopā komandai, lai no dažādiem skatupunktiem izdiskutētu aktuālo jautājumu.”
“Šī nozare pastāvīgi piedzīvo izmaiņas, tāpēc ir ļoti viegli kļūt neprofesionālam. Ir nepārtraukti jāstradā pie savas attīstības. Ir daudz dažādu izglītības iespēju, sākot ar pašmācību un beidzot ar dažādiem kursiem,” papildinot Janas Bunkus teikto, akcentēja Renāte Cāne.
Turpinot par sabiedrisko attiecību speciālistu profesionalitāti, arī komunikācijas eksperts Filips Rajevskis akcentēja, ka profesionāli no neprofesionāļa nodala tas, ka profesionālim ir vismaz tikpat labā līmenī, kā klientam jāorientējas jomā, kura tiek pārstāvēta. “Lai tu būtu interesants savam klientam, savam pašvaldības vadītājam, tev ir jābūt interesantam sarunu biedram. Esmu sapratis, ka laba sadarbība ar klientu ir tā, kurā klients ir ieinteresēts diskutēt. Tas nozīmē, ka tu klientam piedāvā jaunu, līdz šim nezināmu informāciju. Tajā mirklī tavs padoms, tavs viedoklis kļūst svarīgs,” uzsvēra sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks.
Paneļdiskusija notika 22. augustā Latvijas pašvaldību savienības un Biznesa augstskolas Turība rīkotās konferences “Biznesa un komunikācijas rīki publiskās pārvaldes pilnveidē” ietvaros.
