LU rektors finanšu ministru iepazīstināja ar astoņām Universitātes stratēģiskajām prioritātēm, kas balstītas ekonomikas teorijā par valstu konkurētspēju.
“LU ir uzsākusi īstenot astoņas attīstības programmas ar valstisku ietekmi. Tas sevī ietver veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošanu un valsts tehnoloģisko un digitālo attīstību. LU ir unikāla loma Latvijas valsts, latviešu valodas un identitātes saglabāšanā, vēstures pētniecībā un pilsoniskās izglītības stiprināšanā augstākajā līmenī. Mūsu mērķis ir inovāciju kapacitātes palielināšana, kā arī valsts globālās konkurētspējas stiprināšana un finanšu sistēmas un kapitāla tirgus attīstība. Tāpat arī ārējās un iekšējās drošības stiprināšana un vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana. Universitāte pārstāv Latviju globālās pētniecības iniciatīvās - CERN, kvantu iniciatīvā, kodolsintēzē, klimata jautājumos, vēža pētniecībā, mākslīgā intelekta izpētē un cīņā ar dezinformāciju,” tikšanā iezīmēja LU rektors prof. Gundars Bērziņš.
Kā liecina jaunākie Izglītības un zinātnes ministrijas monitoringa dati, LU absolventiem ir visaugstākā nodarbinātība valstī – 87%, kas ir par 6% augstāk nekā vidēji valstī, turklāt atsevišķos aspektos pārspēj arī vidējo rādītāju Eiropā. Vidēji absolventu ienākumi piecu gadu laikā pēc LU absolvēšanas pieaug par 60%. Tieši nodarbinātības rādītāji izceļas arī Eiropas kontekstā, kur LU ierindojas TOP20.
LU ir līdere profesionālās pilnveides un mūžizglītības jomās. Kopš 2018. gada Universitātes piedāvātās programmas absolvējuši teju 20 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tostarp aptuveni 1000 pedagogu gadā. Pieprasītākās profesionālās un mūžizglītības studiju programmas ir saistītas ar digitālo prasmju attīstīšanu, biznesa digitālo transformāciju, datu analīzi un vizualizāciju, digitālo mārketingu un projektu vadību.
Uzņemšana studijās 2024./2025. akadēmiskajam gadam turpinās vēl līdz augusta beigām, bet jau pašlaik redzams, ka LU šogad uzņēmusi lielāko studētgribētāju skaitu pēdējo 10 gadu laikā. Starp vairāk nekā 100 studiju programmām viena no TOP15 studētgribētāju pieprasītākajām ir Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas koledžas, Rīgas Stradiņa universitātes un LU kopīgi realizētā “Iekšējās drošības akadēmija”. Tādējādi LU sniedz būtisku pienesumu arī valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā, ne tikai realizējot NATO un ES Aizsardzības fonda projektus, kuros veic fizikas fundamentālos pētījumus kvantu sensoru izstrādē un to potenciālajā pielietojumā aizsardzības un citās jomās, bet arī sagatavojot valstij nepieciešamos drošības speciālistus. Tāpat TOP10 pieprasītāko studiju programmu vidū šogad ierindojas pedagoģijas, ārstniecības un pirmo reizi - māszinību studijas. Šogad par 30% pieaudzis arī ārvalstu studentu pieteikumu skaits.
LU kā “zaļi domājoša” universitāte lepojas, ka Universitātes zinātnieki sniedz lielu ieguldījumu nevēlamo klimata pārmaiņu novēršanā. LU pētnieki strādā ar klimata modelēšanu un rekonstrukciju, veic polārās ekspedīcijas un klimata izmaiņu pētījumus. Tāpat LU strādā ar vides resursu, to pārvaldības, aizsardzības un ilgtspējas jautājumiem, nodarbojas ar radiācijas drošības jautājumiem un veic siltumnīcas efekta gāzu pētniecību. Augstskolas kompetences ir arī energoefektivitāte un siltumfizikālie mērījumi, kodolenerģētika un vēja enerģētika, kodolsintēze un mobilitāte.
Vizītes laikā finanšu ministrs apmeklēja LU Biotehnoloģijas-bioinženierijas laboratoriju, Ķīmiskās fizikas institūtu, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē tikās ar Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta zinātniekiem, un apmeklēja arī Lāzeru centru.
