Latvijas apdrošinātāju asociācija (turpmāk – LAA) informēja, ka uz šo brīdi par vētras un lietavu radītajiem postījumiem ir saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 13milj. eiro apmērā. LAA norādīja, ka atlīdzību pieteikumu skaits turpina augt, tādējādi šie vēl nav galīgie skaitļi. Vienlaikus LAA atzīmēja, ka tās rīcībā nav informācijas par atteikumu skaitu, kā arī uzsvēra, ka apdrošinātāji rūpīgi izvērtē katru gadījumu un iespējami nāk pretim iedzīvotājiem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) informēja, ka pašlaik ir saņēmis tikai vienu iesniegumu par apdrošināšanas kompensācijas atteikumu, vienlaikus uzsverot, ka saņem iedzīvotāju zvanus un jautājumus šajā jomā.
PTAC sarunās uzsvēra, ka raizējas par to, cik skaidri apdrošinātāji ir definējuši un paskaidrojuši apdrošināšanas līguma nosacījumus, riskus, kā arī to izņēmumus. PTAC direktore Zaiga Liepiņa neskaidrību gadījumā aicina vērsties PTAC: ”Mums ir svarīgi saņemt informāciju no patērētajiem par problēmgadījumiem, lai izvērtētu apdrošināšanas līgumu aspektus un apdrošinātāju praksi, pārdodot apdrošināšanas pakalpojumus”.
EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis sarunās uzsvēra, ka patērētajiem ir tiesības saņemt skaidru, precīzu un saprotamu informāciju par apdrošināšanas līguma nosacījumiem, ko iestājoties apdrošināšanas gadījumam no apdrošinātāja puses nav iespējams dažādi interpretēt. “Nedrīkst būt situācijas, kurās cilvēki domā, ka ir apdrošināti pret noteiktiem riskiem, taču patiesībā nav. Apdrošināšanas nozarei Latvijā ir jāapdrošina, nevis jārada viltus drošības sajūta polišu pircējiem. Mēs daudz esam strādājuši, lai cilvēkus pārliecinātu apdrošināties, gādāt par sava īpašuma drošību, un visas iesaistītās puses, tajā skaitā apdrošinātāji, ir vienlīdz ieinteresētas, lai šī rūpīgi iegūtā uzticība nemazinātos”, sacīja J. Miezainis.
Pēc EM parlamentārā sekretāra teiktā, apsveicama ir apdrošinātāju prakse, kad apdrošināšanas produkta informācijas dokumenti (APID) tiek sniegti klientiem kā papildu skaidrojošie materiāli. Tomēr tiem būtu jākļūst par obligātu daļu no apdrošināšanas līguma kā vizuāli saprotamam, skaidrojošam materiālam, lai izvairītos no terminu un nosacījumu pārpratumiem, un tikai tādu līgumu patērētājs varētu parakstīt – pilnībā izprotot visus nosacījumus un riskus, izdarot apzinātu lēmumu.
Arī PTAC aicināja nozari vienoties par vienotiem terminiem un skaidrojumiem, kas atvieglotu patērētāja apzinātu lēmuma pieņemšanu.
Tāpat arī Latvijas Bankas pārstāvji vērsa uzmanību tam, ka apdrošinātāju noteikumi ir sarežģīti, bet klienti tos paraksta neiedziļinoties un vērīgi neizlasot. Puses atzina, ka jo īpaši liela problēma ir internetā noslēgtie līgumi, jo to noslēgšanai nepieciešami vien pāris klikšķi, bet patērētājs nevelta laiku līguma nosacījumu izpētei, kā arī apdrošinātājam šādā formātā ir sarežģītāk patērētāju pilnvērtīgi informēt.
Apdrošinātāju pārstāvji informēja, ka drīzumā veidos informatīvu ceļa karti, kurā patērētājiem iezīmēs galvenos pieturas punktus, kam pievērst uzmanību, lai pieņemtu izsvērtu un apzinātu lēmumu par konkrētās apdrošināšanas pakotnes iegādi. Puses vienojās, ka ceļa kartes izstrādē iesaistīsies arī PTAC.
EM, savukārt, apņēmās iesaistīties nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu un vadlīniju izstrādes procesā sadarbībā ar iesaistītajām pusēm.
Sanāksmes noslēgumā puses vienojās tikties tuvāko divu nedēļu laikā, kur LAA nāktu klajā ar precīzākiem apkopotajiem datiem par atteikumiem un kopējo situāciju, bet visas iesaistītās puses ar turpmākajiem soļiem procesa uzlabošanā, lai padarītu apdrošināšanas polises iegādes procesu patērētājiem maksimāli saprotamu, caurspīdīgu un drošu.
