Eiropas veselības datu telpa (turpmāk tekstā – EHDS) ir nozīmīga iniciatīva Eiropas veselības savienības ietvaros. Tās mērķis ir izveidot kopīgu, uzticamu un drošu telpu, lai visā ES piekļūtu elektroniskajiem veselības datiem, dalītos ar tiem un veiktu to apriti, kā arī atkārtoti izmantotu šādus datus, lai veicinātu pētniecību, inovācijas un politikas izstrādi saistībā ar veselību un veselības aprūpi. Paredzams, ka EHDS regulas galīgais teksts tiks apstiprināts līdz 2024. gada beigām, kam sekos tās ieviešana.
Latvija jau ir izveidojusi nacionālo e-veselības kontaktpunktu un no 2024. gada 4. marta nodrošina e-recepšu un pacienta veselības pamatdatu apmaiņu ar vairākām ES valstīm – Igauniju, Lietuvu, Portugāli, Spāniju, Čehiju, Poliju. Tāpat Latvija nacionālajā pacienta elektroniskajā veselības kartē E-veselības sistēmā 2023. gadā ieviesa laboratorijas rezultātu funkcionalitāti, bet 2024. gadā plāno pabeigt laboratorisko nosūtījumu funkcionalitātes izstrādi, kad laboratorijām būs pienākums ievietot izmeklējumu rezultātus E-veselībā. Līdz ar šā moduļa izveidi, Latvija uzsākusi arī darbu pie laboratorijas datu apmaiņas ieviešanas ES līmenī. Savukārt turpmāko gadu laikā – līdz 2027. gadam –Eveselības sistēmā, izmantojot ERAF finansējumu, plānots pilnveidot vizuālās diagnostikas datu moduli, ņemot vērā ES vadlīnijas, un nodrošināt kvalitatīvu šo datu pieejamību iedzīvotājiem Eveselības sistēmā bez maksas.
Jau esam ziņojuši, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi un valdība atbalstījusi Digitālās veselības stratēģiju līdz 2029. gadam, kurā definēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi. Šonedēļ, 23. jūlijā, valdība atbalstīja Nacionālā veselības dienesta reorganizāciju, izveidojot Latvijas Digitālo veselības centru, lai attīstītu un efektīvi pārvaldītu veselības nozares digitalizāciju un nozarei un sabiedrībai nepieciešamos digitālās veselības pakalpojumus. Plānots, ka centrs no 2025. gada pārņems E-veselības sistēmu.
ES veselības ministru neformālajā sanāksmē Budapeštā darba kārtībā bija arī jautājumi par sirds un asinsvadu veselību un stratēģijām, lai uzsvērtu profilakses nozīmību šo slimību novēršanā un veicinātu modernu ārstēšanu un inovācijas, kā arī orgānu ziedošanas un transplantācijas problemātika, kas saistīta ar donoru trūkumu.
Ungārija prezidentūru ES Padomē pārņēma 1. jūlijā, un tā ilgs pusgadu.
