B. Braže klātesošos informēja par Ukrainas Miera samita rezultātiem un tālāko sagatavošanās darbu nākamā miera samita organizēšanai. Šis jautājums pirmdien, 22. jūlijā, bija ES Ārlietu padomes darba kārtībā, un diskusijā par Krievijas agresiju Ukrainā attālināti piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba (Dmytro Kuleba), informējot gan par aktuālo situāciju kaujaslaukā, gan izklāstot pirmā Ukrainas miera samita rezultātus un ziņojot par tālākajiem soļiem pēc miera samita.
Ārlietu ministre Baiba Braže: “Nesenie pasākumi – pirmais Ukrainas miera samits Šveicē un NATO samits ASV – skaidri iezīmēja partnervalstu apņēmību turpināt stingru atbalstu Ukrainai. Vašingtonas samita laikā Dronu koalīcijas valstis parakstīja saprašanās memorandu, vienojoties par konkrētiem un praktiskiem sadarbības principiem nākotnē. Savukārt NATO samita laikā valstis, kas pērn pievienojās G7 deklarācijai un ir parakstījušas divpusējās drošības vienošanās, pievienojās ASV sagatavotajai deklarācijai (kompakts), kas nodrošinās partnervalstu koordināciju un efektivitāti, izpildot valstu apņemšanās un demonstrējot vienotību Ukrainas atbalstam.”
Pārrunājot līdz šim paveikto un tālākos plānus, Ārlietu ministrija informēja, ka Latvija turpina atbalstīt Černihivas apgabala rekonstrukciju – īstenojot sociālās infrastruktūras projektus un projektus eirointegrācijas jomā. Tāpat ministre pieminēja Latvijas atbalstītos attīstības sadarbības projektus medicīnas (rehabilitācijas un mikroķirurģijas), lauksaimniecības, mazā un vidēja uzņēmumu attīstības, eirointegrācijas un citās jomās. B. Braže ar ministriju pārstāvjiem pārrunāja Latvijas uzņēmēju un pētnieku iesaistes iespējas dažādos Ukrainas atbalstam realizētajos projektos.
Ministrijas informēja par savu un plašāku nozaru līdz šim sniegto atbalstu Ukrainai drošības saistību kontekstā, kā arī to sniegto atbalstu Ukrainai ES integrācijas procesā. Ārlietu ministre informēja par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu formāta (NB8) izveidoto augsta līmeņa ekspertu grupu Ukrainas ES integrācijas atbalstam, kur Latviju pārstāv Andris Piebalgs, un šonedēļ notiek viņa vizīte Ukrainā.
Pārrunāta arī civilās atmīnēšanas joma, kas Ukrainai ir kritiski svarīga, tostarp Latvijas atbalstītajā Černihivas apgabalā. Ņemot vērā, ka Latvijā šajā jomā nav atbildīgās institūcijas, būs nepieciešamas tālākas diskusijas starp atsevišķām ministrijām par šī jautājuma koordināciju.
Starpinstitūciju sanāksmē par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām ar Ukrainu trešdien, 24. jūlijā, piedalījās visu ministriju pārstāvji.
Papildu informācija
- Valsts prezidents un Ukrainas prezidents paraksta vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām: https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-un-ukrainas-prezidents-paraksta-vienosanos-par-ilglaicigu-atbalstu-un-drosibas-saistibam
- Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām: https://www.president.lv/lv/media/96870/download?attachment
- Ārlietu ministre vadīs starpinstitūciju sanāksmi par Latvijas ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām ar Ukrainu: https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/arlietu-ministre-vadis-starpinstituciju-sanaksmi-par-latvijas-ilglaicigu-atbalstu-un-drosibas-saistibam-ar-ukrainu
