Eiropas Komisija publicē 2024. gada ziņojumu par tiesiskumu

Kopš ziņojuma pirmās publicēšanas 2020. gadā tas ir kļuvis par patiesi pozitīvu reformu virzītājspēku: divas trešdaļas (68 %) no 2023. gadā sniegtajiem ieteikumiem ir pilnībā vai daļēji īstenoti. Tomēr dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistemātiskas problēmas, un situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies. Šīs problēmas ir ņemtas vērā šā gada ziņojuma ieteikumos. Šajā ziņojumā nav ietverti ieteikumi paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, jo ieteikumi šīm valstīm tiek sniegti tikai ikgadējās paplašināšanās paketes kontekstā.

Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļautas četras valstu sadaļas par norisēm Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. Šo paplašināšanās procesā iesaistīto, visprogresīvāko šā procesa valstu iekļaušana ziņojumā par tiesiskumu sekmēs to reformu centienus un palīdzēs iestādēm panākt tālāku progresu pievienošanās procesā, kā arī sagatavoties turpmākam darbam tiesiskuma jomā kā nākamajai dalībvalstij.

Saskaņā ar šodien publicēto Eirobarometra speciālaptauju vairāk nekā septiņi no desmit ES iedzīvotājiem piekrīt, ka ES ir svarīga loma tiesiskuma veicināšanā viņu valstī. Gandrīz deviņi no desmit ES iedzīvotājiem uzskata, ka ir svarīgi, lai visas ES dalībvalstis ievērotu ES pamatvērtības, un kopš 2019. gada šis viedoklis ir saglabājies nemainīgs. Turklāt daudzās valstīs ir ievērojami uzlabojusies informētība par ES pamatvērtībām: kopumā 51 % ES iedzīvotāju (salīdzinājumā ar 43 % 2019. gadā) uzskata, ka ir labi informēti par ES pamatvērtībām un tiesiskumu.

2024. gada ziņojums, kā katru gadu, ietver paziņojumu, kurā analizēta situācija ES kopumā, un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas būtiskas norises katrā dalībvalstī. Ziņojumā ir iekļauts arī pagājušā gada ieteikumu novērtējums, un uz tā pamata vēlreiz sniegti konkrēti, visām dalībvalstīm adresēti ieteikumi.

Ziņojums aptver četrus pīlārus: valstu tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumu, mediju brīvību un plurālismu, kā arī citas institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas.

Galvenie konstatējumi un ieteikumi

Tiesu sistēmas reformas

Tiesu sistēmas reformas pēdējā gada laikā joprojām bija politiskās darba kārtības prioritāte, un daudzas dalībvalstis veic pasākumus saistībā ar 2023. gada ieteikumiem, kā arī īsteno reformas, par kurām panākta vienošanās Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) kontekstā. Vairākas dalībvalstis ir sākušas vai turpinājušas īstenot svarīgas reformas tiesu iestāžu neatkarības stiprināšanai. Tās ir veikušas likumdošanas centienus nolūkā stiprināt tiesu iestāžu padomju neatkarību un rezultativitāti, uzlabot tiesnešu iecelšanas procedūras, tostarp attiecībā uz augstākajām tiesām, vai stiprināt prokuratūras autonomiju. Tajā pašā laikā joprojām pastāv dažas sistēmiskas problēmas attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, un ir novēroti konkrēti gadījumi, kad situācija ir pasliktinājusies. Dalībvalstis ir arī ieviesušas pasākumus ar mērķi uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti, kā arī atvieglot tiesu iestāžu pieejamību. Tomēr vairākās dalībvalstīs tiesnešu un prokuroru atalgojums ir problēma, un tas ir radījis grūtības pieņemt darbā kvalificētus tiesu iestāžu darbiniekus.

Līdz ar to šā gada ziņojumā dalībvalstīm ir ieteikts risināt tādas problēmas kā nepieciešamība pēc aizsardzības pasākumiem tiesnešu iecelšanas procedūrās gan zemākas instances tiesās, gan augsta līmeņa amatos, prokuratūras autonomija vai vajadzība nodrošināt pienācīgus resursus tiesu iestādēm, tostarp attiecībā uz algām.

Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir veiktas svarīgas reformas, tostarp konstitucionālā līmenī, ar mērķi stiprināt tiesu iestāžu neatkarību un tiesu sistēmu kvalitāti. Tomēr ir jāturpina darbs, jo īpaši jomās, kuras saistītas ar tiesu iestāžu pašpārvaldes struktūru darbību un tiesnešu iecelšanu amatā.

Korupcijas apkarošanas regulējumi

Saskaņā ar rezultātiem, kas gūti Eirobarometra 2024. gada speciālaptaujā un zibensaptaujā par iedzīvotāju un uzņēmumu attieksmi pret korupciju ES, korupcija joprojām rada nopietnas bažas gan ES iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Eirobarometra speciālaptaujas rezultāti liecina, ka eiropieši joprojām ir nobažījušies par valstu valdību centieniem novērst korupciju: 65 % iedzīvotāju uzskata, ka augsta līmeņa korupcijas lietas netiek pienācīgi izskatītas, un tikai 30 % uzskata, ka valdības centieni apkarot korupciju ir efektīvi. Tāpat 51 % ES uzņēmumu uzskata, ka cilvēkus vai uzņēmumus, kuri iesaistās koruptīvās darbībās, iestādes pieķer vai par tiem iestādēm tiek ziņots. Aptuveni trīs ceturtdaļas no šiem uzņēmumiem uzskata, ka pārāk cieša saikne starp uzņēmējdarbību un politiku izraisa korupciju (79 %) un ka favorītisms un korupcija apdraud uzņēmumu konkurenci (74 %). Visā ES vidēji 68 % iedzīvotāju un 64 % ES reģistrēto uzņēmumu uzskata, ka to dalībvalstīs korupcija ir plaši izplatīta.

Kopš pagājušā gada dalībvalstis ir uzlabojušas savu institucionālo vidi, lai labāk apkarotu korupciju, tostarp palielinot resursus tiesībaizsardzības dienestu, kriminālvajāšanas iestāžu un tiesu iestāžu kapacitātei. Tajā pašā laikā ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai stiprinātu tādu preventīvo regulējumu, kas reglamentē lobēšanu un interešu konfliktu un aktīvu deklarēšanas noteikumus, kā arī lai nodrošinātu korupcijas lietu rezultatīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Tas ir atspoguļots šā gada ieteikumos.

Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs tika pastiprināti juridiskie un institucionālie noteikumi, lai gan vēl vairāk jāstiprina korupcijas lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana.

Mediju brīvība un plurālisms

Kopš pēdējā ziņojuma par tiesiskumu vairākas dalībvalstis ir veikušas konkrētus pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu žurnālistu drošību un darba vidi, arī ņemot vērā Komisijas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Mediju brīvības aktu (EMBA), kas jau ir spēkā un pilnībā jāpiemēro no 2025. gada augusta, direktīvu pret SLAPP un ieteikumu, kā arī ieteikumu par žurnālistu drošību.

Turklāt vairāku valstu mediju regulatoru uzdevumi un kompetences ir paplašinātas un paildzinātas arī tāpēc, ka ir stājies spēkā ES Digitālo pakalpojumu akts, kā arī ir izveidoti vai tiek paplašināti īpašumtiesību reģistri tiešsaistē.

Tomēr vairākās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas saistībā ar sabiedrisko mediju raidorganizāciju neatkarīgu pārvaldību vai finanšu stabilitāti, mediju īpašumtiesību pārredzamību, tiesībām piekļūt publiskiem dokumentiem un pārredzamu un taisnīgu valsts reklāmas piešķiršanu. Komisija no jauna ir nākusi klajā ar vairākiem ieteikumiem par visām šīm jomām, tostarp arī par žurnālistu drošību.

Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs pastāv problēmas, jo īpaši attiecībā uz mediju īpašumtiesību pārredzamību, regulatoru vai sabiedrisko mediju neatkarību un žurnālistu drošību, lai gan dažās valstīs ir veiktas reformas nolūkā risināt dažus no šiem jautājumiem.

Institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma

Dalībvalstis ir turpinājušas uzlabot savu likumdošanas procesu kvalitāti un šajos procesos iesaistīt ieinteresētās personas – šī tendence tika konstatēta arī iepriekšējos ziņojumos par tiesiskumu. Dažas dalībvalstis ir stiprinājušas valsts cilvēktiesību iestāžu, tiesībsargu un citu neatkarīgu iestāžu statusu un resursus. Vairākas dalībvalstis ir turpinājušas arī iniciatīvas pilsoniskās sabiedrības regulējuma un finansēšanas pastiprināšanai.

Tomēr atsevišķās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas, piemēram, pārmērīga paātrināto procedūru izmantošana vai likumdošanas procesa vispārējā kvalitāte, kā arī problēmas apspriešanas procesā ar ieinteresētajām personām. Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesību aizstāvji arvien vairāk saskaras ar problēmām, juridiskiem ierobežojumiem un uzbrukumiem, tostarp sistēmiskiem savas darbības ierobežojumiem dažās dalībvalstīs. Tā ir satraucoša tendence, kas minēta jau iepriekšējā ziņojumā.

Lai risinātu konstatētās problēmas, Komisija ir sniegusi ieteikumus par likumdošanas procesa darbību, neatkarīgu iestāžu izveidi un darbību un pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīgu vidi.

Paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs joprojām pastāv problēmas saistībā ar sistemātiskiem turpmākiem pasākumiem, reaģējot uz tiesībsarga iestāžu un citu neatkarīgu struktūru ieteikumiem. Problēmas ir vērojamas arī saistībā ar likumdošanas kvalitāti un apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

Turpmākā rīcība

Komisija tagad aicina Eiropas Parlamentu un Padomi, pamatojoties uz šo ziņojumu, turpināt vispārējas un konkrētām valstīm veltītas debates, un, izmantojot arī ieteikumus, sīkāk izpētīt, kā var panākt konkrētu progresu. Komisija arī aicina valstu parlamentus, pilsonisko sabiedrību un citas svarīgas ieinteresētās personas turpināt nacionālo dialogu par tiesiskumu, arī Eiropas līmenī, vairāk iesaistot iedzīvotājus. Visbeidzot, Komisija aicina dalībvalstis iedarbīgi risināt ziņojumā apzinātās iespējas un problēmas un ir gatava palīdzēt dalībvalstīm to centienos turpināt īstenot ieteikumus.

Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja politikas pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam, Komisija turpinās uzlabot uzraudzību un ziņošanu un stiprināt līdzsvara un atsvara sistēmu, jo īpaši sekojot ieteikumu īstenošanai. Lai nodrošinātu, ka ziņojumā ir aplūkots ikviens jautājums visā Eiropā, ziņojumam tiks pievienota vienotā tirgus dimensija. Tā pievērsīsies tiesiskuma jautājumiem, kuri skar uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas darbojas pāri robežām.

Attiecībā uz paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm Komisija turpinās sekot līdzi konstatētajām problēmām, tostarp nākamajos gada ziņojumos par paplašināšanos. Citas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, tiklīdz tās būs gatavas, tiks iekļautas ziņojumā par tiesiskumu.

Konteksts

Tiesiskums ir būtisks ikvienam ES iedzīvotājam un uzņēmumam, jo tas ir priekšnoteikums citu vērtību ievērošanai. Tas garantē pamattiesību ievērošanu saskaņā ar demokrātisko pamatvērtību kopumu, nodrošina Savienības tiesību aktu piemērošanu un sekmē investīcijām labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tas ir Eiropas Savienības identitātes neatņemama sastāvdaļa.

Gada ziņojums par tiesiskumu ir izstrādāts ciešā dialogā ar valstu iestādēm un ieinteresētajām personām, un tajā saskaņā ar vienu un to pašu objektīvu un pārredzamu metodiku ir aplūkotas visas dalībvalstis un četras paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, katrā valstī izvērtējot vienu un to pašu jautājumu kopumu. Komisijas veiktais kvalitatīvais novērtējums ir vērsts uz būtiskām norisēm kopš ceturtā gada ziņojuma par tiesiskumu pieņemšanas 2023. gada jūlijā, vienlaikus saglabājot samērīgumu attiecībā uz konkrēto attīstību dalībvalstīs.

Ziņojums ir ikgadējā tiesiskuma cikla centrā. Šis gada cikls ir preventīvs, proti, tā mērķis ir veicināt tiesiskumu un nepieļaut problēmu rašanos vai saasināšanos. Tas jānošķir no citiem elementiem ES tiesiskuma instrumentu kopumā, un tas papildina, bet neaizstāj Līgumā paredzētos mehānismus, ar kuriem Eiropas Savienība reaģē uz nopietnākām, ar tiesiskumu saistītām problēmām dalībvalstīs. Šie instrumenti cita starpā ir pārkāpuma procedūras, kā arī procedūra Savienības pamatvērtību aizsardzībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu.

Ziņojuma piektajā izdevumā ir sniegti konkrēti ieteikumi visām dalībvalstīm, un šī prakse tika ieviesta 2022. gadā. Analīzē ir ietverts arī kvalitatīvs novērtējums par progresu, ko dalībvalstis guvušas 2023. gada ieteikumu īstenošanā, ņemot vērā vispārējo kontekstu dalībvalstīs. Atkarībā no progresa, kas panākts attiecībā uz katra ieteikuma dažādajām apakšdaļām, Komisija novērtēja katru gadījumu, rezultātu atspoguļošanai izmantojot šādas kategorijas: progresa nav, neliels progress, ievērojams progress un pilnīga īstenošana.

Šā gada ieteikumi ir sagatavoti, pamatojoties uz novērtējumu valstu sadaļās un dialogu ar dalībvalstīm, kā arī pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu. Sniedzot ieteikumus, Komisija ir pievērsusi lielu uzmanību tam, lai tie būtu koncentrēti un balstīti uz Eiropas standartiem, un ir ņēmusi vērā valstu tiesību sistēmas. Turklāt tiek nodrošināta saskaņotība un sinerģija ar citiem procesiem, piemēram, Eiropas pusgadu, budžeta nosacījumu mehānismu un Atveseļošanas un noturības mehānismu. Nākamajos ziņojumos par tiesiskumu aizvien tiks aplūkoti turpmākie pasākumi, kas veikti saistībā ar šā gada ieteikumiem. Ieteikumi būtu jālasa kopā ar valstu novērtējumu sadaļām, kurās izskatītas konkrētas problēmas un kuras ir paredzētas, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt pasākumus to risināšanai.

Pamatojoties uz uzraudzības rezultātiem šā ziņojuma kontekstā, kopš 2020. gada vairākas jaunas ES iniciatīvas ir paaugstinājušas kopējos standartus ar tiesiskumu tieši saistītās jomās. Tas ietver Eiropas Mediju brīvības aktu un korupcijas apkarošanas tiesību aktu kopumu, tostarp priekšlikumus jauniem tiesību aktiem korupcijas apkarošanai ES un ES sankciju režīma stiprināšanai par korupciju ES ārējā dimensijā.

Pēc paziņojuma 2023. gada runā par stāvokli Savienībā dažu paplašināšanās procesā iesaistīto valstu iekļaušana 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu kopā ar dalībvalstīm sekmēs šo valstu reformu centienus nolūkā panākt neatgriezenisku progresu demokrātijas un tiesiskuma jomā pirms pievienošanās un garantēt ilgstoši augstus standartus pēc pievienošanās. Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija tagad ir iekļautas ziņojumā par tiesiskumu, atspoguļojot progresu, kas panākts to attiecīgajā pievienošanās procesā, galveno uzmanību pievēršot tiesiskuma veicināšanai. Šī pieeja nākotnē tiks attiecināta arī uz citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm atkarībā no to progresa.

Papildinformācija