Advokāts, kas pārstāvēja atbildētāju, sagatavoja un iesniedza dokumentus, lai pārsūdzētu vispirms rajona tiesas, bet pēc tam apgabaltiesas spriedumu. Abas reizes tika izteikts lūgums daļēji atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem (sākumā no valsts nodevas un pēc tam no drošības naudas samaksas). Pirmajā reizē rajona tiesas tiesnesis lūgumu apmierināja. Otrajā reizē apgabaltiesas tiesnesis, kuram nebija iesniegts neviens dokuments par atbildētāja materiālo stāvokli, ņēma vērā publiski pieejamo amatpersonas deklarāciju un lūgumu noraidīja, jo personas alga bija dubultojusies. Lēmumu par lūguma noraidīšanu atbildētāja advokāts pārsūdzēja Senātā, tam pievienojot jaunus pierādījumus.
Izvērtējis situāciju, Senāts konstatēja, ka advokāta rīcība šajā tiesvedībā liecina ne tikai par profesionālās ētikas normu, bet arī par iespējamu likuma pārkāpumu.
Persona, kas specializējusies civilprocesuālo tiesību jautājumos, nevar nezināt prasību, ka lūgumam par atbildētāja daļēju atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas ir jāpievieno atbilstoši pierādījumi. Pretēji likuma prasībām advokāts ne apelācijas sūdzībai, ne kasācijas sūdzībai nebija pievienojis pierādījumus par aktuālo situāciju.
Nav pieļaujams, ka advokāts sagatavo tādus acīmredzami nekvalitatīvus juridiskos dokumentus, kas nepamatoti novilcina lietas izskatīšanu. Šāda rīcība nav saskanīga ar tiesisko regulējumu. Advokātam ir jāveic no viņa saprātīgi sagaidāmās darbības efektīvas tiesvedības norises nodrošināšanai. Ja tas netiek darīts, advokāts ne vien grauj uzticību tiesu sistēmai, bet arī saņem no klienta atlīdzību par papildu darbībām, kas, pildot pienākumus savlaicīgi un profesionāli, nebūtu nepieciešamas.
Senāta lēmums lietā Nr.SKC-709/2024 (C73490122)
