Straujo ieņēmumu kāpumu pamatā nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, kas šā gada piecos mēnešos saņemti gandrīz 1,3 miljardu eiro apmērā un ir par 550,8 miljoniem eiro jeb 77,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp šā gada maijā saņemts otrais maksājums no ES Atveseļošanas fonda (AF) 335,7 miljonu eiro apmērā, kā arī martā saņemts Taisnīgas pārkārtošanās fonda avanss 57,5 miljonu eiro apmērā. Tāpat ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanai ieņēmumi no Kohēzija fonda šā gada piecos mēnešos bijuši par 97,1 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš, kopumā sasniedzot 130,4 miljonus eiro.
Nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada piecos mēnešos iekasēti 5,3 miljardu eiro apmērā, kas ir par 304,1 miljonu eiro jeb 6% vairāk salīdzinājumā ar 2023. gada attiecīgo periodu. Taču, ja iepriekšējos gados bija vērojams straujš pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums, tad šogad piecos mēnešos PVN ieņēmumi iekasēti par 170,4 miljoniem eiro jeb 10,4% mazāk nekā pērn, veidojot 1,5 miljardus eiro. Analizējot mēnešu griezumā, redzam, ka pirmajos četros mēnešos PVN ieņēmumi atpalika no iepriekšējā gadā iekasētajiem apjomiem, tad maijā parādās pozitīvas iezīmes un PVN ieņēmumi 311,4 miljonu eiro apmērā pirmo reizi šogad pārsniedza 2023. gada attiecīgā mēneša ieņēmumus (par 21,7 miljoniem eiro jeb 7,5%). Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos PVN ieņēmumi būs lielāki nekā pērn. Augstās energoresursu cenas pērn gada sākumā veicināja nodokļu ieņēmumu kāpumu elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kas gada otrajā pusē sāka samazināties un ietekmēja arī šā gada PVN ieņēmumus.
Darba samaksas fonds 2024. gada janvārī – maijā kāpis par nepilniem 10%, taču, jāatzīmē, ka atbilstoši deklarētajiem datiem publiskajā sektorā darba samaksas fonda pieauguma temps joprojām saglabājas aptuveni divas reizes augstāks nekā privātajā sektorā. Darba samaksas fonda kāpumu veicināja vidējās darba samaksas pieaugums, kas atbilstoši deklarētajiem datiem šā gada piecos mēnešos bija 10,8%. Tādējādi sociālās iemaksas šā gada piecos mēnešos veidoja 1,9 miljardus eiro, pieaugot par 248,1 miljonu eiro jeb 15,5%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi šā gada janvārī-maijā sasniedza 1 miljardu eiro un bija par 137,4 miljoniem eiro jeb 15,8% augstāki nekā gadu iepriekš.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 471 miljona eiro apmērā saglabājās tuvu pērnā gada piecu mēnešu līmenim, pieaugot par 4,2 miljoniem eiro jeb 0,9%. Savukārt, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi šā gada piecos mēnešos bija 304,9 mljoni eiro. Straujais ieņēmumu kāpums par 94,5 miljoniem eiro jeb 45% salīdzinājumā ar pieciem mēnešiem pirms gada saistāms ar maksājumu nobīdēm – šogad uzņēmumi veikuši nodokļa iemaksas ātrāk nekā pērn un nākamajos mēnešos ieņemumu apmērs izlīdzināsies.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2024. gada piecos mēnešos iekasēti 385,4 miljonu eiro apmērā, t.i., par 40 miljoniem eiro jeb 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Ieņēmumu kritums skaidrojams ar AS “Latvenergo” pērn jau maijā izmaksātajām dividendēm 134 miljonu eiro apmērā, kas šogad valsts budžetā tiks iemaksātas vēlāk. (AS “Latvenergo” šā gada 29. maijā apstiprināja uzņēmuma 2023. gada pārskatu, kur dividendēs valstij tika nolemts izmaksāt 212 miljonus eiro). Arī ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas šā gada piecos mēnešos bijuši par 15 miljoniem eiro jeb 39% mazāki nekā gadu iepriekš. Turpretī, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai, paaugstinot procentu likmes, par 38,7 miljoniem eiro lielāki nekā piecos mēnešos pirms gada bijuši valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi 83,4 miljonu eiro apmērā, pamatā par aizdevumiem, kā arī no depozītiem un kontu atlikumiem. Arī valsts nodevās 2024. gada piecos mēnešos iekasēts par 31,9 miljoniem eiro jeb 39% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada, tostarp no komercbanku iemaksātajām speciāliem mērķiem paredzētajām valsts nodevām 48,7 miljonu eiro apmērā, kas paredzētas kompensāciju izmaksai hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.
Savukārt, kopbudžeta izdevumi 2024. gada pirmajos piecos mēnešos bija 6,9 miljardi eiro, kas ir par 535,5 miljoniem eiro jeb 8,3% vairāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā vērojams atlīdzībai – par 265,9 miljoniem eiro jeb 20,7%, pārsniedzot 1,5 miljardus eiro. Straujāks atlīdzības izdevumu pieauguma temps bijis valsts pamatbudžetā, kur šā gada piecos mēnešos izdevumi atlīdzībai pieauga par 127,8 miljoniem eiro jeb 22,9% un veidoja 685,1 miljonu eiro. To noteica gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 620 eiro uz 700 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan atalgojuma pieaugums aizsardzības, iekšlietu un tieslietu sektorā strādājošajiem, tostarp izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Augstāki izdevumi pedagogu darba samaksai, kā arī minimālās algas celšana valstī būtiski (par 126,2 miljoniem eiro jeb 20,6%) kāpinājusi izdevumus atlīdzībai arī pašvaldību budžetā, kur izdevumi sasniedza 739,5 miljonus eiro.
Pieaugot aizdevumu procentu likmēm, būtiski augstāki 2024. gada janvārī – maijā bijuši kopbudžeta procentu izdevumi – 246,1 miljons eiro, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauga par 92,9 miljoniem eiro jeb 60,7%.
Kopbudžeta izdevumu kāpums šā gada piecos mēnešos lielā mērā saistāms arī ar būtiski augstākiem kapitālajiem izdevumiem, kas 469,5 miljonu eiro apmērā bija par 109,7 miljoniem eiro jeb 30,5% augstāki nekā gadu iepriekš. Tostarp valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (bez transfertiem citiem budžeta līmeņiem) šā gada piecos mēnešos auguši par 152,7 miljoniem eiro jeb 72,4%, sasniedzot 363,8 miljonus eiro, kur pamatbudžeta pamatfunkciju veikšanai aizsardzības resorā šā gada februārī veikts nozīmīgs avansa maksājums bruņojuma iegādei. Bez šiem izdevumiem pamatbudžeta kapitālie izdevumi saglabātos tuvu pērnā gada līmenim. Jāatzīmē, ka šie avansa maksājumi atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai neietekmēs šā gada vispārējās valdības budžeta bilanci pēc uzkrājuma principa. Turpretī pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi sarukuši teju par trešdaļu jeb 37,5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pieciem mēnešiem pirms gada, sasniedzot vien 90,6 miljonus eiro, kas pamatā saistāms ar ievērojami lēnāku ārvalstu investīciju ieguldīšanu šogad. Pērn, noslēdzot projektus iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kapitālie izdevumi pašvaldību budžetā bija krietni augstāki. Šogad, jaunajam plānošanas periodam tikai sākoties, izdevumi investīcijām ir mazākā apmērā.
ĀFP izdevumi 2024. gadā valsts pamatbudžetā tiek plānoti 2,2 miljardu eiro apmērā, taču šā gada piecos mēnešos ĀFP izdevumu izpilde ir 556,8 miljoni eiro (24,8% no gadā plānotā apjoma). Divtik augstāki jeb par 95 miljoniem eiro piecos mēnešos bijuši lauksaimniecības fondu (ELFLA un ELGF) izdevumi 187,5 miljonu eiro apmērā, ko šā gada janvārī noteica izmaksu uzsākšana lauksaimniekiem jaunā Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ietvaros.
Tāpat Atveseļošanas fonda projektiem veikti maksājumi 56,7 miljonu eiro apmērā un RailBaltica izdevumi 2024. gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā sasniedza 42 miljonus eiro. Valsts budžeta maksājumu pieaugums 2024. gadā par Atveseļošanas fonda investīciju izdevumiem sagaidāms gada otrā pusē, kad būvniecības sezonas laikā būs iespējams aktīvi īstenot finansiāli ietilpīgākās būvniecības investīcijas, piemēram, reģionālo ceļu uzlabošanu, daudzdzīvokļu un uzņēmējdarbības energoefektivitātes uzlabošanu, plūdu risku mazināšanas infrastruktūru, slimnīcu infrastruktūru un industriālo parku un teritoriju attīstīšanu reģionos. 2023. gada piecos mēnešos izdevumu apjoms Atveseļošanas fondā bija augstāks, jo izmaksāti avansi finansiāli lieliem projektiem, piemēram, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai, daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes, uzņēmējdarbības energoefektivitātes uzlabošanas, kā arī zemas īres mājokļu būvniecības programmām.
Savukārt, noslēdzoties iepriekšējam plānošanas periodam un pakāpeniski sākot projektus jaunajā plānošanas periodā, Kohēzijas politikas fondu izdevumi šā gada piecos mēnešos bijuši 156,5 miljonus eiro, kas ir par 145,2 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. 2023. gadā lielāko Kohēzijas politikas ES fondu investīciju daļu veidoja noslēdzošie valsts budžeta izdevumi par ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem. Šobrīd, divu periodu pārejā, ES fondu 2021.-2027. gada investīcijas ir normatīvās bāzes un projektu atlašu posmā, līdz ar to jaunu investīciju apjoma pieaugums sagaidāms turpmākajos gados.
Savukārt, ieņēmumiem pieaugot ievērojami straujāk nekā izdevumiem, valsts speciālā budžeta pārpalikums salīdzinājumā ar pērno gadu pieaudzis pat par 189,3 miljoniem eiro, veidojot 171 miljonu eiro. Valsts speciālajā budžetā, augot sociālās apdrošināšanas iemaksām, ieņēmumi šā gada piecos mēnešos pieauga par 256,1 miljonu eiro jeb 15,1%, veidojot 1,9 miljardus eiro. Turpretī izdevumi šā gada piecos mēnešos 1,8 miljardu eiro apmērā bija tuvu pērnā gada līmenim, pieaugot par 66,7 miljoniem eiro jeb 3,9%. Nedaudz kāpuši izdevumi vecuma pensijām – par 18,2 miljoniem eiro jeb 1,5%, kas šā gada piecos mēnešos sasniedz 11,2 miljonus eiro. Vecuma pensiju saņēmēju skaits saglabājies pērnā gada līmenī, kamēr pensiju vidējais apmērs maijā audzis par 7,4%.
Turpina pieaugt izdevumi slimības pabalstiem, kas 2024. gada piecos mēnešos 174,6 miljonu eiro apmērā bijuši par 25,6 miljoniem eiro jeb 17,2% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums skaidrojams ar slimības pabalsta vidējā apmēra kāpumu (šā gada piecos mēnešos par 14%), kamēr saņēmēju skaits bijis pērnā gada līmenī (pieaugums par 2%). Taču jāatzīmē, ja iepriekšējā gadā lielāks slimības pabalsta saņēmēju skaits vērojams ziemā – gada pirmajos mēnešos, tad šogad janvārī-martā pabalstu saņēmēju skaits bija mazāks nekā pērn un būtiski pieaudzis aprīlī-maijā.
Kopš gada sākuma vērojams bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugums, kā arī pabalsta vidējā apmēra kāpums. Tā rezultātā valsts speciāla budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada piecos mēnešos pieauguši par 13,8 miljoniem eiro jeb 21,7%, salīdzinot ar pirmajiem pieciem mēnešiem pirms gada. Bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits šā gada piecos mēnešos pieaudzis par 10,7%, un to nosaka situācija darba tirgū, samazinoties nodarbināto skaitam apstrādes rūpniecības, būvniecības, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs, ņemot vērā vājo ekonomikas izaugsmi.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aktualizētajām prognozēm Latvijas Stabilitātes programmai 2024. - 2028. gadam vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek novērtēts 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vidējā termiņā tiek prognozēta pakāpeniska deficīta samazināšanās līdz 1,7% no IKP 2028. gadā.
