Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas1. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.
2023. gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 33,5 %, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē – 30,6 %, tirdzniecībā – 27,8 % un mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē, kur atšķirība bija 27,6 % par labu vīriešiem.
Vairāk par 20 % (robežās no 20,1 % līdz 25,0 % ) darba samaksas atšķirība bija tādās nozarēs kā profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība.
Turpretī būvniecībā, elektroenerģijas, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā sievietes stundā saņēma vairāk nekā vīrieši.
Visas nozares, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību un valsts pārvaldi, atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai Eiropas Kopienā NACE 2. red.
Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 0,6 procentpunktiem lielāka (17,6 %) nekā sabiedriskajā (17,0 %). Sievietes, kas strādāja pilnu darba laiku, nopelnīja par 19,5 % mazāk nekā vīrieši, bet atalgojuma atšķirība starp nepilnu laiku strādājošajiem bija divreiz mazāka (9,3 %).
2023. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā līdz 25 gadiem (9,5 %) un starp senioriem vecumā no 65 gadiem (10,7 %), bet vislielākā – vecuma grupā 35–44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 23,2 % mazāks nekā vīriešiem.
Sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pa vecuma grupām (procentos)
|
Vecuma grupa, gadi |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
2023 |
|
< 25 |
10,3 |
10,6 |
11,8 |
8,4 |
11,1 |
9,5 |
|
25–34 |
18,7 |
19,8 |
21,2 |
19,1 |
20,9 |
18,8 |
|
35–44 |
21,8 |
23,1 |
23,8 |
22,3 |
24,8 |
23,2 |
|
45–54 |
17,5 |
17,8 |
19,0 |
16,4 |
19,5 |
18,7 |
|
55–64 |
15,4 |
15,5 |
15,9 |
12,1 |
14,4 |
14,2 |
|
≥ 65 |
15,2 |
14,0 |
13,1 |
9,3 |
11,0 |
10,7 |
2022. gadā Eiropas Savienībā sievietes pelnīja par 12,7 % mazāk nekā vīrieši
2022. gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība Eiropas Savienībā bija 12,7 %. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā (21,3 %).
Grieķija – 2018.dati.
Plašāka informācija par stundas un mēneša darba samaksas atšķirībām pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļās stundas darba samaksas atšķirības rādītājs un mēneša bruto darba samaksas atšķirības
Metodoloģiskā informācija
1 Saskaņā ar Eiropas Savienības metodoloģiju rādītājs tiek aprēķināts no darba samaksas struktūras apsekojuma, kas notiek reizi četros gados, pēdējais – 2022. gadā, rezultāti būs 19. augustā. Septembrī tiks precizēta laika rinda no 2019. līdz 2023. gadam. Par gadiem, kad apsekojums netiek veikts, provizoriskais rādītājs tiek aprēķināts, izmantojot datus par 1. ceturksni no statistikas pārskata par darbu. Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem (angl. Gender Pay Gap), kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā. CSP publicē arī sieviešu un vīriešu mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītāju, kuru izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā un kas pēc aprēķināšanas metodoloģijas un respondentu mērķa populācijas atšķiras no stundas darba samaksas atšķirības rādītāja.
