Vienlaikus jāatzīmē, ka iepriekšējo gadu problēmas gan pandēmijas, gan Krievijas uzsāktā kara, gan energocenu krīzes dēļ darba tirgū joprojām ir atspoguļojušās visai ierobežoti. Bezdarba tālāku pieaugumu ierobežo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, un vienlaikus arī reģistrētā bezdarba dati turpina uzrādīt samērā strauju bezdarba samazināšanos pret pagājušā gada attiecīgajiem mēnešiem. Reģistrētā bezdarba līmenis pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem pirmajā ceturksnī bija 5,6% līmenī – par 0,2 procentpunktiem mazāks nekā pirms gada. Arī nākamajos mēnešos ir turpinājusies reģistrētā bezdarba samazināšanās, aprīļa beigās bezdarba līmenim noslīdot līdz 5,1%, bet reģistrēto bezdarbnieku skaitam maija sākumā samazinoties līdz visu laiku zemākajam rādītājam.
Šim samazinājumam nākamajos mēnešos jāatspoguļojas arī apsekojuma bezdarba datos, un kopumā šajā gadā bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma datiem varētu būt tuvu tam pašam rādītājam vai nedaudz zemāks nekā pagājušajā gadā, kad darba meklētāji veidoja 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Jau pieejamie apsteidzošie mēnešu dati liecina arī par aktivitātes uzlabošanos lielākajā daļā biznesa nozaru, tostarp apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumos, kas norāda uz augošu pieprasījumu un bezdarba mazināšanos tuvākajos mēnešos.
Vienlaikus tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits ir samazinājies būtiskāk. Tas saistīts gan ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, tomēr bažas rada arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums – par 2,0% jeb 8,7% pret pagājušā gada pirmo ceturksni. Apstākļos, kad darbaspēka resursi ir ierobežoti, iedzīvotāju līdzdalības līmenim darba tirgū būtu jāpaaugstinās, taču pašlaik vērojams pretējais. Diezgan satraucoši ir arī iedzīvotāju ekonomiskās neaktivitātes iemesli – apstākļos, kad kopējais darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits krītas un pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par 7,2%, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kas nemeklē darbu slimības vai veselības stāvokļa dēļ, ir audzis par 11,1%. Lai gan šos procesus ietekmē arī darbaspēka vecumstruktūras maiņa, tie tomēr rāda, ka darba tirgus problēmu risinājumi ir meklējami arī veselības aprūpes sfērā, kā arī, nodrošinot labāku atbalstu ģimenēm, ir iespējams iesaistīt darba tirgū cilvēkus, kas nemeklē darbu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ. Arī šādu cilvēku skaits ir pieaudzis, pēdējo desmit gadu laikā palielinoties par 2,8%.
Arī nodarbinātības līmeņa rādītājs norāda uz potenciālu darba tirgus paplašināšanai un iedzīvotāju iesaistes veicināšanai. Nodarbinātības līmenis Latvijā pirmajā ceturksnī bija 63,2%, kas ir būtiski zemāk nekā Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi 67,4% un 65,3%.
